„ Trimdinieks: Domādams aizmirsos,
Ieskanēja senā dziesma:
Pūt uējiņi, dzen laiviņu.
Aizdzen mani Kurzemē!" (J. Rainis)
Pirmajā pasaules karā bēgļu gaitās uz Krieviju aiziet ap 800 000 latviešu, galvenā kārtā kurzemnieki un zemgalieši. Baidoties, ka vācieši ieņems Rīgu, krievu valdība no turienes izved daudz mašīnu un citu vērtīgu mantu. Tāpēc arī vairāku rūpnīcu strādnieki spiesti doties uz Krieviju. Latviešu tauta bēgļu gaitās zaudē nesalīdzināmi vairāk cilvēku, nekā strēlnieku asinainajās cīņās frontē. Daudz bēgļu, sevišķi
Kā klājas šajā laikā Kurzemē un latviešu bēgļiem Krievijā?
bērni un vecāki ļaudis, mirst slimībās un aiz pārtikas trūkuma. Krievi visumā izturas naidīgi pret bēgļiem, jo bieži vien uzskata tos par vāciešiem. No nolaidīgās krievu valdības velti gaidīt palīdzību, tāpēc latvieši sāk rīkoties paši, lai glābtu svešumā izklīdinātos.
Kādās 260 vietās nodibinās „Bēgļu apgādāšanas komitejas", bet Pēterpilī — „Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja" (1915. gada augustā). Šo plašo organizāciju ar lielu prasmi un pašaizliedzību vada Vilis Olavs (1867.—1917.). Tā vāc ziedojumus trimdinieku vajadzībām un sāk saņemt līdzekļus arī no valdības. Drīz vien Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja kļūst par lielāko latviešu organizāciju. Tā izglābj daudzus latviešus no galīga posta, ierīko Krievijā latviešu skolas, slimnīcas, atver darbnīcas. Tas palīdz saturēt kopā izkliedētos latviešus un stiprina viņu paļāvību nākotnei.
A. Švābe bēgļu likteni un cerības izteicis rindās: „Zobena vara Mūs aizdzina pasaulē Lapkritņa stundā. Zobens kad sakapāts būs, Gaidāt tad pārnākam mūs!… "
Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē saimnieko vācieši. Tur palikušie latvieši smagi izjūt vācu „nagloto papēdi". Visus vīriešus no 18 līdz 45 gadu vecumam spiež celt nocietinājumus vācu armijai un iedzīvotājiem uzliek smagas nodevas.
Vācu muižnieki ar vācu ģenerāļu atbalstu kaļ plānus par šo latviešu novadu pilnīgu pārvācošanu. Muižnieki apņemas par nelielu atlīdzību dot Yļ no muižu zemēm vācu zemnieku (kolonistu) nometināšanai Kurzemē. Bez tam paredz pusi no latviešu saimnieku īpašumiem nodot vācu jaunsaimniekiem. Aizbēgušo latviešu zemnieku mājas atdodamas vācu ieceļotājiem, un latviešu bēgļiem jāaizliedz atgriezties savā zemē. Tādā veidā Kurzemē cer iepludināt ap 1,5 miljonu vāciešu. Jau tūlīt pēc Kurzemes ieņemšanas visās skolās ieved vācu valodu.
Kurzemes barons S.Brederichs raksta Ar vācu kolonistu nometināšanu Baltijā mēs pēc vienas paaudzes panāksim tīri vācisku zemi…" Par latviešu atbildi var uzskatīt Raiņa pantu: „Zīdāt asins, čūskas, Neizbēgsat tūskas, Pušu sprāgsat raustoties — Zeme paliks mūsu."
Kā vācu apspiestie latvieši Kurzemē, tā Krievijā izklīdinātie vērīgi klausās savu strēlnieku cīņu atbalsī. Tuvojas 1916. gada Ziemassvētki. Rīgas frontē tie atnāk ar salu un sniegputeni.