,Es saku skaļi, uzklausot!
Tad taisat, visu sataisot!
Tas trešais gads jau atnācis
Vai gatavus jūs atradis?" (j. Rainis)
Pēdējais Vācijas šķietamais lielākais panākums pirmajā pasaules karā ir miera līgums ar Krievijas lielinieku valdību, kura spiesta pieņemt visus vāciešu noteikumus. To paraksta Brest-Ļitovskas pilsētā 1918. gada 3. martā. Krievija atsakās no Baltijas (izņemot Latgali), Polijas, Somijas, Ukrainas un Gru- zijas. Vācija iegūst Kurzemi un Rīgu, bet Vidzemei un Igaunijai pašām jānosaka savi turpmākie likteņi.
īstenībā ieguvēji tomēr ir lielinieki, jo miera līgums izglābj tos no pilnīgas sakāves. Vāciešu sajūsma par panākumiem izrādās pāragra. Ieņemtajos apgabalos bezdarbībā jātur ievērojami bruņoti spēki, un komūnis- ma mācības sāk saindēt arī vācu armiju.
Tavs zobens un tavs vārds, Un apjozt skrējienā pus zemes lodes spēja Tavs kara ratu dārds." Bet Latvija ir palikusi bez latviešu karaspēka, kad pienāk liktenīgais 1918. gads — pasaules kara beigu cēliens.
Sevišķi grūts ir latviešu stāvoklis. Latviju ir ieņēmis svešs karaspēks, tā ir sašķelta vairākās daļās, tauta izklīdināta, un liela daļa no latviešu labākā karaspēka ir aizgājusi uz Krieviju.
Pazaudējuši savu dzimteni, sarkanie latviešu strēlnieki bezbailīgi kaujas plašajā Krievijā pret visiem, kas grib atjaunot „lielo, nedalāmo Krieviju". Viņi tic, ka atgūs brīvību savai zemei ar lielinieku palīdzību. Latviešu strēlnieki līdz pat 1918. gada beigām ir vienīgais disciplinētais un cīņas spējīgais lielinieku karaspēks. Ar viņu durkļiem Ļeņins apspiež vairākas bīstamas sacelšanās pret lielinieku varu, kad viss karājas mata galā. Kad Padomju Krievija sāk organizēt jaunus bruņotus spēkus — sarkano armiju, par tās pirmo virspavēlnieku kļūst strēlnieku komandieris plkv. Vācietis (no 1918. gada septembra līdz 1919. gada jūlijam). A. Čaks saka par strēlniekiem:
„Valda milžus tie nedaudzi skaitā, Tā kā valdījis tos nav neviens."
Šajā laikā Baltijas vācieši saziņā ar vācu ģenerāļiem un valdību centīgi darbojas, lai pakļautu Baltiju Vācijai. Latviju un Igauniju tie grib pārvērst par Baltijas hercogisti Vācijas virskundzībā un nometināt tur lielāku skaitu vāciešu. Lai varētu runāt visu iedzīvotāju vārdā, vācieši mēģina atrast piekritējus arī latviešu un igauņu vidū. Bet, izņemot nedaudzus „puskoka lēcējus", Baltijas hercogistei nav piekritēju tautā.
Pret vācu nodomiem jau kopš 1917. gada Rīgā slepeni cīnās latviešu organizācija Demokrātiskais bloks. Tur sadarbojas latviešu polītisko partiju vadoņi, atskaitot lieliniekus un vācu atbalstītājus. 1918. gada jūnijā latviešu sociāldemokrāti („mazinieki") galīgi norobežojas no lieliniekiem un nodibina Rīgā jaunu sociāldemokrātu partiju, kas stāv par neatkarīgu Latvijas valsti.
1918. gada vasarā arī Latvijas pagaidu nacionālās padomes (LPNP) locekļi pārceļas uz Rīgu un stājas sakaros ar Demokrātiskā bloka vīriem.
Notikumi rit arvienu straujāk — pirmais pasaules karš tuvojas noslēgumam. 1918. gada rudenī vācu fronte rietumos sāk ļodzīties zem sabiedroto armiju (franču, angļu, amerikāņu) triecieniem. 9. novembrī Vācijā izceļas revolūcija, ķeizars Vilhelms II spiests atteikties no troņa un aizmūk uz Holandi. 11. novembrī Vācija atzīstas, ka ir sakauta un paraksta pamiera noteikumus, ko nodiktē rietumu sabiedrotie.
Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Bal- fūrs ar rakstu paziņo LPNP pārstāvim Londonā Z. Meierovicam, ka angļu valdība atzīst Latvijas neatkarību de facto (tas ir — par notikušu) [2] ). rakstā piezīmēts, ka Latvijas jautājumu galīgi izlems miera konference.
Laiks, ko sludinājuši latviešu tautas vadoņi un dzejnieki, ir pienācis. 17. novembrī Demokrātiskais bloks nolemj dibināt jaunu latviešu tautas pārstāvju organizāciju — Tautas padomi, kura proklamēs brīvu Latvijas valsti. Tautas padome sastādās galvenā kārtā no latviešu politiskajām partijām. Par tās priekšsēdi ievēl Jāni Čaksti, par priekšsēža biedriem — Marģeru Skujenieku un Gustavu Zemgaļu. Par Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidentu vienbalsīgi ievēl Kārli Ulmani.
Latvijas neatkarību nolemj pasludināt nākošajā dienā pīkst. 16.00 vēlākā Nacionālā teātra telpās.