„Vienā tumšā vakarā
Sarkanbalta debess mirdz —
Sarkanbaltās debesīs
Atviz trijas zelta zvaigznes." (J. Rainis)
1918. gada 18. novembris ir vēsa un apmākusies rudens diena. Bet latviešu tautas vēsturē tā ir ieguvusi neizdzēšamu spožumu.
Šajā dienā pie Rīgas pilsētas 2. teātra (Nacionālā teātra) vējā pland sarkanbaltsarkani karogi. Teātra zālē pulcējas latviešu vīri un sievas uz Tautas padomes svinīgo sēdi. Drīz vien zāle ir pilna līdz pēdējai vietai. Teātra skatuve ir greznota latviešu nacionālajām krāsām un zaļumiem. Uz turieni cauri zālei dodas Tautas padomes locekļi un ieņem savas vietas.
Svinīgo sēdi atklāj priekšsēža biedrs Gustavs Zem- gals (J.Čakste nav vēl ieradies Rīgā). Sekretārs E.Bite nolasa rakstu par 17. novembra vienošanos. Tad G. Zemgals paziņo, ka valsts vara Latvijā pārgājusi Tautas padomes rokās. Paziņojumu visi noklausās kājās stāvot. Pirmo reiz, kā Latvijas valsts himna, atskan: „Dievs, svētī Latviju!"
Pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis uzrunā klātesošos. Viņš ziņo par valdības nodomiem un uzdevumiem un uzaicina tautu atbalstīt jauno valdību tās grūtajā darbā. Pēc tam runā partiju pārstāvji un apsveic Latvijas valsti.
Svinīgo sēdi slēdzot, atkal atskan valsts himna. Sajūsminātie klausītāji to dzied trīs reizes pēc kārtas. Daudziem grūti valdīt asaras, un tikai lēni izklīst vēsturiskā brīža aculiecinieki.
Vēl tās pašas dienas vakarā Tautas padome un Pagaidu valdība izdod uzsaukumu:
,.Latvijas pilsoņi!
Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka:
1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās (tautiskās) robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga demokratiski-republiska valsts, kuras satversmi (pamatlikumu) un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes sapulce, sasaukta uz vispārēju abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata.
2) Latvijas Tautas Padome ir nodibinājusi kā augstāko izpildu varu Latvijā — Latvijas Pagaidu valdību.
Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu valdību viņas grūtajā un atbildīgajā darbā.
Latvijas Pagaidu valdības ministru prezidents:
Ulmanis.
Latvijas Tautas Padomes priekšs. biedrs:
Zemgals.
Rīgā, 18. novembrī, 1918. gadā."
Turpmākie vēstures notikumi stāsta, kā Latvijas valsts vadītāji smagās un mainīgās cīņās atbrīvo Latviju no svešiem iebrucējiem un izcīna brīvību latviešu tautai. Laiku no 1918. līdz 1920. gadam tāpēc sauc par brīvības cīņu laikmetu.