Romāna «Montesumas meita» autora angļu rakstnieka Henrija Raidera Hegarda vārds latviešu lasītājiem (vismaz vecākās paaudzes) nav svešs. Jau 1899. gadā Rīgā, Kalniņa un Deičmana apgādāti, iznāk «skati iz dienvidus Āfrikas dzīves» — romāns «Karaļa Zālamana mantas meklētāji» (1933. gadā, iznākot Ata Freināta apgādā, grāmatas virsraksts precīzāks — «Ķēniņa Zālamana raktuves»). 1924. gadā iznāk romāns «Svētā brīnumpuķe», bet 1934. gadā — «Pasaules sirds» (saīsināts).
Angļu literatūrvēsturnieki, minot Hegardu līdzās Stīvensonam un Kiplingam, raksturo minētos rakstniekus kā renesanses izraisītājus 19. gs. beigu romantiskajā literatūrā. Ja Kiplings, meklējot vielu savai daiļradei, skatienus pievērš Indijai, tad Hegards to atrod galvenokārt Ālrikā.
Tā nav nejaušība, jo Hegards vairākus gadus pavada Ālrikā, vispirms kā angļu kolonijas Natalas gubernatora sekretārs, bet vēlāk angļu pilnvarotā dienestā Transvālā un ir aculiecinieks tam, kā angļi 1877. gadā sagrābj Transvālas republiku. Tepat Hegards vēro arī būru sacelšanos. Pēc tam kad Anglija 1881. gadā bija spiesta atteikties no suverenitātes pār Transvālu, Hegards atgriežas Anglijā un gatavojas advokāta karjerai, bet drīz vien pievēršas literāram darbam.
Pavisam Hegards publicējis pāris desmitu grāmatu. Nozīmīgākā no tām neapšaubāmi ir piedzīvojumu romāns «Montesumas meita» (1893.), ko latvieša lasītājs saņem pirmoreiz. Romāns veltīts vienam no pašiem dramatiskākajiem momentiem Meksikas vēsturē — tās seno iedzīvotāju acteku cīņai ar spāņu iekarotājiem — konkistadoriem Ernando Kortesa vadībā. Uz bagāta dokumentāla, vēsturiska un etnogrāfiska materiāla pamata rakstniekam izdevies parādīt acteku sadzīvi un kultūru, viņu pilsētas un zemi.
Ja savos Āfrikas romānos Hegards zināmā mērā uzstājas kā angļu imperiālisma aizstāvis, tad romānā «Montesumas meita» autora simpātijas pilnā mērā pieder brīvību mīlošajiem actekiem, kas izmisuma pilnās cīņās zaudē savu patstāvību un nonāk spāņu iekarotāju dzelžainajā jūgā.
Latviešu tulkojuma pamatā 1893. gada angļu izdevums. Labojumi un precizējumi latviešu tulkojumā izdarīti, salīdzinot tā tekstu arī ar mūsdienu angļu izdevumu (1965. g. Londonā), kā arī ar 1956. gada krievu izdevumu.
Pēcvārds un zemsvītras piezīmes ņemtas no krievu izdevuma. Ja piezīmes vietumis precizētas, labotas vai dotas no jauna, tas īpaši atzīmēts.