** Karaka — viduslaikos līdz XVI gs. plaši izplatīts buru-airu kuģis.
* Autors te kļūdās. Grieķu dzejnieka Teokrita (3. gs. pr. m. ē.) idilēs mīts par Agavi un Penteju nav minēts. Tas izmantots citos klasiskās senatnes dzejnieku, piemēram, Eiripīda, Ovīdija darbos. — Tulk.
[1] domāta katoliskās Spānijas karaļa Fīlipa II flotes, t. s. «Neuzvaramās armādas» bojā eja 1588. gadā. «Armādas» sastāvā ietilpa 130 lielu karakuģu 58 868 tonnu koptilpumā ar 2630 lielgabaliem un 30 trans- portkuģu ar 19 300 kareivjiem. Kuģos bija 8450 matrožu un vēl ap 2100 važās iekaltu airētāju. Kareivjiem līdz devās lielinkvizitors ar 180 katoļu mūkiem, kuriem pēc Anglijas pakļaušanas vajadzēja izplatīt tur «īsto ticību». «Armādu» komandēja hercogs Medina-Sidonija, kas cerēja Flandrijā uzņemt savos kuģos papildspēkus — 4000 jātnieku un 30 000 kājnieku, kurus bija nodomāts izsēdināt Temzas grīvā. Taču angļu kuģi, ko komandēja lords Hovards un viņa admirāļi Dreiks, Hokinss un Frobišers, 1588. gada jūlijā trijās cita citai sekojošās kaujās Padekalē rajonā nodarīja spāņiem lielus zaudējumus, tā ka tiem bija jāatmet doma par desantu Anglijā. Cenšoties izglābt savu stipri cietušo floti, Medina-Sidonija pavēlēja tai doties mājup apkārt Anglijai (Lamanšu bija aizsprostojusi angļu flote). Bet ceļā austrumos no Anglijas pēkšņi uznāca vētra, kas, dzenot «Armādu» Orkneju salu virzienā, vairākus spāņu kuģus nogremdēja, citus sadauzīja pret Norvēģijas un Ziemeļskotijas klinšainajiem krastiem, bet pārējos izklīdināja. «Armādas» atliekām 1588. gada septembrī sasniedzot Spāniju, tā bija zaudējusi 72 lielus karakuģus un 10 185 cilvēkus. — Tulk.
[2] anavaka — sens vietējais nosaukums acteku valstij, kas atradās mūsdienu Meksikas teritorijā. Visi ģeogrāfiskie nosaukumi un vēsturiskie personvārdi, kurus autors dažkārt patvaļīgi saīsina, latviešu tulkojumā doti nesaīsināti un saskaņā ar pieņemto transkripciju. — Tulk.
[3] frensiss dreiks (1545. —1595.) — angļu jūras braucējs un pirāts, kas piedalījies «Neuzvaramās armādas» sagrāvē un par kaujām ar spāņiem saņēmis sera titulu. Pirmais pēc Magelāna atkārtojis pasaules ceļojumu.
[4] gravelina — neliela osta francijas piekrastē starp Kalē un Dinkerku, kuras tuvumā 1588. gada 27. jūlijā norisinājās angļu flotes trešā, izšķirošā kauja ar «Neuzvaramo armādu». •■»
[4] Patiesība Meksikas iekārotājs Ernando Kortess (1485. —1547.) līdz savas dzīves galam bija bagāts, lai gan tās pēdējos gadus bija atstumts no augstiem amatiem un pavadīja savā muižā Spānijā. — Tulk.
[5] uicilopočtli («kolibri burvis») — acteku kara un saules dievs, Teskatlipoka — («dūmojošais spogulis») — galvenais acteku dievs. Abiem dieviem tika upurēti cilvēki.
[6] gardener's lodge ('ga:dn3s bd3) — dārznieka sargmājina. —
Tulk.
[7] peda = 30,5 cm, colla = 2,5 cm; tatad Vingfllda augums bija ap 176 cm.
[8] karamba — spāņu lamu vārds, atbilst apmēram latviešu «velns pārāvis!». — Tulk.
[9] divdesmit pieci zelta spāņu peso līdzinājās aptuveni sešdesmit trīs mārciņām sterliņu. — Autora piezīme.
[10] fērlongs — angļu garuma mera vienība (1 fērlongs — '/s jūdzes, apm. 200 m). — Tulk.
[11] lai šāda cietsirdība neliktos neticama un bez precedenta, autors var piebilst, ka Mehiko muzejā viņš redzējis sažuvušu jaunas sievietes ķermeni, kas atrasts iemūrēts klostera sienā. Turpat atrasts arī bērna līķītis. Kaut arī nav zināms, kāpēc sieviete sodīta ar nāvi, par to, kav nelaimīgā tikusi sodīta, nav ne mazāko šaubu: bez citām zīmēm uz sievietes ķermeņa vēl līdz šim saglabājušās virves pēdas, ar kuru tā sasieta, vēl dzīva būdama. Tāda bija baznīcas žēlsirdība tajās dienās! — Autora piezīme.
[12] seit un talak runa ir par Vcstindiju.
[13] espanjola — haiti salas spāniskais nosaukums XVI gs.
[14] saskaņā ar bībeles leģendu vētras laikā kuģa ļaudis iemetuši pravieti Jonu jūrā, jo tas pār viņiem esot savilcis dieva dusmas. Jūrā Jonu norijusi dieva sūtīta liela zivs, kuras vēderā pravietis sabijis trīs dienas un trīs naktis. — Tulk.
[15] vulkāniskais stikls jeb obsidiāns — vulkānisks melns vai sarkans kalnu iezis, lūzumā asi šķautnains. Kopš aizvēsturiskiem laikiem to izmantoja bultu uzgaļiem, nažu asmeņiem, skrāpjiem utt.
[16] kesalkoatls — dievs, kas saskaņā ar teiksmu iemācījis Anavakas indiāņiem visas noderīgās zināšanas, ieskaitot valsts pārvaldīšanu un politiku. Viņa āda bijusi balta un mati tumši. Kesalkoatls čūskādas barkā atstājis Anavakas krastus un devies uz teiksmaino zemi Tlapalanu. bet pirms aizbraukšanas apsolījis atgriezties ar saviem daudzajiem pēcnācējiem. Acteki atminējās šo solījumu, un tas krietni vien palīdzēja spāņiem iekarot Anavaku, jo acteki spāņus uzskatīja par Kesalkoatla bērniem. Varbūt, ka Kesalkoatls bijis skandināvs! Atcerieties sāgas par Eiriku Sarkano un Torfinu Kari- sonu. — Autora piezīme.
[17] maiji — pēc valodas un senās kultūras radniecīga indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja mūsdienu Meksikas dienviddaļu un tās kaimiņu apgabalus.
[18] acteku bruņutērps (eskaupili) īsteni bija cauršūtas kokvilnas vamži, kas iepriekš hija mērcēti sālījumā. Pēc šādas apstrādes tie kĻuva cieti un droši aizsargāja ķermeni pret bultām un šķēpu dūrieniem.
[19] pareizak «baltā sieviete», tomēr saglabajam autora sniegto tulkojumu.
[20] sim ezeram ir vel otrs nosaukums — Hočikalko — tas saglabajies līdz musu dienām.
[21] lauta — tolaik Eiropā pazīstams strinkšķināms stīgu instruments, rada ģitārai, bandūrai, mandolīnai, balalaikai. Autors ar šādu nosaukumu apzīmējis acīmredzot lautai līdzīgu instrumentu, ko pazinuši acteki. — Tulk.
[22] tlačtli jeb tlačko — rituāla spēle, kuras spēlētāji centās smagu kaučuka bumbu iegrūst vertikāli nostādītos apļos, pie kam grūst bumbu drīkstēja tikai ar ķermeņa augšdaļu vai elkoņiem. Sī epizode aprakstīta acteku hronikās. Autors pieļāvis mazu neprecizitāti. Nesavalpilli lika savu karaļvalsti nevis pret cīņas gaiļiem, bet pret trim tītariem, kurus eiropieši toreiz vēl nepazina.
[23] nostāsts par papancinas augšāmcelšanos minēts Bernardino de Saaguna darbā Zurdanē tulkojumā (870. lpp.). — Autora piezīme.
Bernardo de Saaguns ir viens no pirmajiem spāņu Amerikas koloniju vēsture» pētniekiem. Viņš ir daudzsējumu darba «Jaunās Spānijas vispārējā vēsture» autors.
[24] pulke — brāgai līdzīgs reibinošs dzeriens no agaves parrugušas sulas; meskals — acteku degvīns.
[24] Ksoči - laikam Ksočikesala jeb Sosikesala, «zieda spalva», puķu dieve; Ksilo — Ksilonena jeb Silonena, «kukurūzas asnu māte»; Atla — laikam Tlasolteotla, «dubļu dieve», zemes māte. Pēdējo vārdu (Kliksto) noskaidrot nav izdevies, jo autora transkripcija, turklāt saīsināta, ļoti neprecīza.
11 — 4557
[25] konkistadori («iekarotāji») — vēsturisks termins, ar ko apzīmē spāņu algotņus un dēkaiņus, kas XVI gs. pakļāva Centrāl- un Dienvidamerikas tautas.
[26] «bēdu naktī» (1520. gada 30. jūnija naktī) briesmīgās kaujās, atkāpjaties no Tenočtitlanas, tika sagrauts spāņu un viņu sabiedroto karaspēks.
[27] Šādu ārstēšanas paņēmienu lieto Meksikas indiāņi arī šobaltdien, bet, ja var ticēt tam, ko autors dzirdēiis šai zemē, tas diezgan bieži palīdzējis slimniekam izveseļoties. — Autora piezīme.
[28] no 1520. gada jūlija sakuma līdz oktobra beigām.
[29] brigantina — viegls, parasti divmastu buru-airu kuģis, zināmā mērā līdzīgs galerai.
[30] jūras jūdze (ljē) — sena garuma mēra vienība ( = 4,83 km). Tātad, pēc autora aprēķina, attalums no Tlakskalas līdz Tekskoko ir gandrīz 100 km.
15 - 4557
[31] daudzas amerikas indiāņu ciltis, to starpa arī acteki, pazinušas kanibalismu, bet tam bijis galvenokārt rituāla raksturs.
[32] 1521. gada 13. augustā.
[33] nesa krekls — krekls, ko Herakla sieva Dejanēra pēc kentaura Nesa padoma devusi uzvilkt vīram, lai to ciešāk piesaistītu sev. Nesa iedotās mīlas zāles, ko Dejanēra ieziedusi kreklā, izrādījušās inde, un Herakls, uzvilcis kreklu, lielās mokās gājis bojā. — Tulk.
[34] ocelots — liels plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, izplatīts tropiskajā Amerikā.
[35] palenke — viena no senajām maiju pilsētām ar lieliskām ciklopiskām celtnēm; iedzīvotāji to atstājuši vēl ilgi pirms spāņu ienākšanas. Tā atrodas Jukatanas pussalā starp Grihalvas un Usumasintas upēm. Šādas mirušās pilsētas Centrālamerikā ir vairākas — Cečenica Jukatanas ziemeļos, Teotivakana Mehiko ielejā utt. Uzskata, ka milzīgās ziedošās pilsētas, kuras apdzīvojuši maiju u. c. tautu senči, panīkušas karu un sacelšanās rezultātā, bet šis noslēpums vēl joprojām pilnīgi nav atklāts.
[36] jāpiezīmē, ka arī baltā cilvēka un indiāņu princeses laulībām vēsture zina precedentu. Britu enciklopēdijā rodamas ziņas par leģendāro princesi Pokahontu, varenā indiāņu virsaiša Povhatana meitu, kas dzīvojusi XVI un XVII gs. mijā. Pokahonta esot bijusi precējusies ar balto cilvēku Džonu Ralfu un bijusi pat Anglijā (skat. Encyclopaedia Britannica, XVIII, 102. lpp.). Varbūt šo nostāstu R. Hegards licis Otomi un Tomasa Ving- fīlda mīlas stāsta pamatā. — Tulk.
[37] pie šīs grupas starp citu pieder sapoteku indiāņu valoda; no sapoteku vidus cēlies arī Meksikas nacionālais varonis prezidents Benito Pablo Huaress (1806. —1872.); viņa vadībā meksikāņu patrioti laikā no 1861. līdz 1867. gadam cīnījās ar eiropiešu inter- ventiem, sakāva tos un nošāva viņu iecelto meksikāņu imperatoru Maksimiliānu Habsburgu.
123