Kazaņā 6. septembri, V. Petr. Babins
Pugačovs no Aras lauka aizsūtījis savus salašņas uz trešo kalnu jeb vācu kapsētu. Tur atradās vad- malnieku brīvciems. Fabrikanti bija dažādu kārtu, gan strēļi, gan sīkpilsoņi u. c. Dažiem bijuši sprādžu zābaki, trijstūra cepures utt. Baškīri šāvuši uz viņiem kā apdulluši. Te atradies viens čuguna lielgabals, tas sasprādzis, lielgabalnieks nosists — tikko vienreiz paguvuši izšaut. Vadmalnieki, viņa eminences Venjamina uzmundrināti, gribējuši aizsargāties ar laužņiem un visu, kas gadītos pa rokai, taču baškīri brīvciemu aizdedzinājuši un metušies iekšā ielās. Pugačovs esot aizliedzis cilvēkus nogalināt, bet baškīri viņam neesot klausījuši. Babina māte iemetusi divas meitenītes rudzos un, nesdama gadu veco dēlēnu brunču stērbelē, metusies kazakam pie kājām. «Māmiņ,» viņš tai teicis, «baškīrs tak tevi nobendēs.» Kazanku aizsprostojuši uz nometni dzenamo iedzīvotāju augumi. Simt desmit gadus vecais Kudrjavcevs nestuvēs aiznests uz baznīcu, kas atradās netālu no viņa ārpilsētas mājas. Sirmgalvis nosists ar nagaikām.
Pugačova nometnē sadzītie ļaudis nostādīti četrrāpus lielgabalu priekšā; sievietes un bērni sākuši vaimanāt. Viņiem paziņots, ka valdnieks tos apžēlojot. Visi sākuši saukt «urā!» un metušies pie
Pugačova mājokļa. Pēc tam gūstekņiem jautāts: kurš grib kalpot valdniekam Pjotram Fjodorovi- čam. — Gribētāju atradies daudz.
Pret Šarnaja kalnu pie Gorlova traktiera uzstādīts lielgabals. Pugačovs pienācis pie kalna pa mežu un, izvietojis savējos pa Aras lauku un pa trešo kalnu, ielauzies Kazaņā.
Nāves sodi pēc Pugačova dumpja apspiešanas bijuši drausmīgi, cilvēki kārti aiz ribām, sēdināti uz mieta etc. Karātavu stabi rēgojušies un cilpas mētājušās apkārt vēl gadu desmit pēc Pugačova.
Fabrikanti, dūru cīņu cīnītāji, gatavojušies saņemt vāji apbruņotos salašņas ar laužņiem, bisēm un zobeniem, taču Pugačovs, ieņēmis Šarnaja kalnu, izšāvis uz tiem karteču. Venjamins paguvis no arhiereja mājas aizbraukt uz cietoksni.
Atgriežoties no gūsta, ļaudis atraduši visu apgrieztu ar kājām gaisā. Kas bijis bagāts — izrādījies nabags, kas bijis trūcīgs — iedzīvojies mantā.
Kāds kazaks Pugačova klātbūtnē norāvis Babina tēvam no kājām zābakus; kad izrādījies, ka tie nav pa kājai, iesviedis tos viņam sejā.