1771. gada dumpinieki bijuši ieslodzīti Menovojdvora veikaliņos. Ap Sergija dienu, kad sākas siena pļauja, tie atlaisti uz Jaiku. Sēzdamies pajūgos, tie visu tirdzinieku klātbūtnē runājuši: «Neba viss jau galā? Vai vēl neliksim Maskavai trūkties?» — «Muti ciet, maukas bērni!» tiem teikuši Orenburgas kazaki, kas viņus pavadījuši, taču šie nerimušies. Papkovs (Perevolockā) Soročinskā.
Viņš atvedis kņ. Goļicinu pie Soročinas cietokšņa, taču tas jau bijis izdedzināts. Goļicins piebēris ceļvedim pilnu dūraini ar naudu.
Ieradies otrreiz Tatiščevā, Pugačovs apvaicājies atamanam, vai cietoksnī esot pārtikas produkti. Tā kā vecie kazaki, baidīdamies no bada, bija jau iepriekš atamanam tā lūguši, viņš atbildējis, ka neesot. Pugačovs aizgājis pats pārbaudīt veikalus un, atradis tos pilnus, pakāris atamanu pie vārtiem.
Jelaginam uzšķērda krūtis un no sejas noplēsa ādu.
Ļizav. Fjodor. Jelagina pavasarī bija izprecināta Harlovam uz Ozernaju. Viņa bijusi skaistule, apaļu seju un neliela auguma. Mati jona Tatiščevā.
Harlovs aizsūtījis savu sievu projām no Ozernajas četras dienas pirms Pugačova atnākšanas, bet savu iedzīvi un visu mantu noslēpis Kiseļova pagrabā. Kazaki izgājuši desmit verstis pretim Pugačovam. Harlovs (iedzēries) palicis ar nelielu skaitu garnizona zaldātu. Vakarpusē viņš sācis šaut no lielgabaliem. Bīlovs Česnokovkā (15 verstis) izdzirdis šaušanu un pagriezies atpakaļ, domādams, ka Pugačovs cietoksni jau ieņēmis. No rīta Pugačovs bijis klāt. Kāds kazaks sācis viņu brīdināt: «Jūsu cariskā augstība, nejājiet tuvu klāt, citādi vēl trāpīs no lielgabala.» — «Tu esi vecs cilvēks,» Pugačovs viņam atbildēja, «vai tad lielgabalus lej, lai šautu carus?» Harlovs pavēlējis šaut — neviens viņam nav klausījis. Viņš pats paķēris degli un izšāvis uz ienaidnieku. Tad pieskrējis <irī pie otra lielgabala, taču tajā brīdī dumpinieki ielauzušies cietoksnī. Harlovs notverts un ievainots. Ar pīķa triecienu izsistā acs karājusies viņam uz vaiga. Viņš gribējis atpirkties un aizvedis kazakus pie Kiseļova mājas. «Kūm, iedod man 40 rubļu,» viņš teicis. «Mana saimniece visu aizvedusi uz Orenburgu.» Kiseļovs apjucis. Kazaki izlaupījuši Harlova mantību. Kiseļova meita kritusi tiem pie kājām, saukdama: «Kungi, es esmu līgava, šī lāde ir mana.» To kazaki neesot aizskāruši. Pēc tam Harlovs un vēl 6 cilvēki vesti uz stepi kārt. Pugačovs sēdējis iepretī karātavām — pieņēmis zvērestu. Garnizons sācis aizlūgt par Harlovu, tomēr Pugačovs palicis nepielūdzams. Spiegošanā apsūdzētais tatārs Bikbajs, uzkāpis pa kāpnēm, vienaldzīgi apvaicājies: «Kuru cilpu lai mauc?» — «Mauc, kuru gribi,» kazaki atteikuši (pats netiku redzējis, bet citi stāstīja, ka tai brīdī viņš pārkrustījies). Pugačovam bijusi tik ātra gaita, ka, ejot pa ielu uz veikaliem, ļaudis skriešus netikuši viņam līdzi. Braukdams pie sievas uz Jaicku cauri Ozernajai, viņš allaž iegriezies pie kazaka Poļeža- jeva, kurš viņam paticis skanīgās balss, lielā auguma un izveicīguma dēļ.
Pie Iļeckas pilsētiņas viņš gribējis pakārt Dmitr. Karņicki, pie kura atrada Simanova vēstules Reins- dorpam. Stāvot uz kāpnēm, Karņickis Pugačovu uzrunājis, teikdams: «Valdniek, gan jau pakārsi, labāk mani uzklausi.» — «Runā,» atteicis Pugačovs. «Valdniek, esmu sīks cilvēciņš, ko pavēl, to daru; es nezināju, kas rakstīts tajā vēstulē, ko nesu. Ļauj man tev kalpot, un es būšu tev uzticams vergs.» — «Atlaidiet viņu,» Pugačovs uzsaucis, «vai rakstīt proti?» — «Protu, valdniek, bet tagad dreb roka.» — «Dodiet viņam glāzi degvīna,» Pugačovs pavēlējis. «Raksti pavēli uz Rassipnaju.» Karņickis palicis pie viltvārža par rakstvedi un drīz vien kļuvis par viņa mīluli. Urālu kazaki Tatiščevā aiz greizsirdības iebāzuši viņu maisā un iemetuši upē. «Kur Karņickis?» Pugačovs apvaicājies. «Aizgāja pa Jaiku pie mātes,» tie atbildējuši. Pugačovs atmetis ar roku un neesot nekā teicis. Tik liela vaļa bijusi Jaikas kazakiem.
Berdā ļaudis Pugačovu mīlējuši; viņa kazaki nevienam pāri nedarījuši. Atbēdzis no Tatiščevas, viņš pavēlējis sadauzīt degvīna mucas, kas stāvējušas viņa mājas priekšā, lai neizceltos kautiņš. Degvīns straumē plūdis pa ielu. Orenburgieši pēc viņa aiziešanas iedzīvotājus aplaupījuši.
Donā Pugačovs staigājis apkārt garā (turku) kreklā. Reiz viņš salīdzis kādai kazacietei uzrakt dobes un atracis 4 kapus. Ozernajā viņš pazinis kādu Donas kazacieti un iedevis tai sauju zelta. Viņa to neesot pazinusi. Jaikas kazaku apvārdots, viņš Berdā licis nošaut Harlova atraitni un viņas 7 gadus veco brāli. Pirms nāves tie pierāpojuši viens pie otra un apkampušies — tā arī nomiruši un ilgi atstāti krūmos guļam. Kad Pugačovs kaut kur braucis, tad arvien metis tautai naudu. Kad Pugačovs pie Tatiščevas sakauts, tad uz Ozemaju atauļojuši kādi 12 ievainoti Jaikas kazaki — cits bez rokas, citam galva pārcirsta — un sagruvuši Buntihas mājā. «Dod, vecā, kreklus, dvieļus, lupatas,» — un sākuši tos plēst un pārsiet cits citam ievainojumus. Vecie tos ar kokiem izdzinuši laukā. Bet Goļicina un Horvātā huzāri tā vien zvaigā pa ielām un kapā šos tavu kapāšanu. Kad Jaikā sācis iet ledus, līķi peldējuši lejup. Kaza- ciete Razina katru dienu kumurojusi uz krastmalu, ar nūju vilkusi klāt garām peldošos līķus, griezdama tos apkārt un runādama: «Vai tas neesi tu, Stjo- puška, vai tas neesi tu, manu bērniņ? Vai saltais ūdens neskalo tavas melnās cirtas?» Taču, redzēdama, ka tas nav meklētais, lēni atbīdījusi līķi un raudājusi. Pie Pugačova vesti bērni. Viņš sēdējis vidū starp diviem kazakiem, no kuriem viens turējis sudraba cirvīti, bet otrs zizli. Pugačovs roku turējis uz segas; pienācējs klanījies līdz zemei, bet pēc tam pārkrustījies un skūpstījis viņam roku. Jaickā Pugačovs bildinājis …, bet viņa pie tā neesot gājusi. Ustiņju Kuzņecovu viņš apprecējis ar varu, tēvs un māte negribējuši meitu dot: tā esot vienkārša kaza- ciete, nevis karaliene, kā lai šī ejot pie valdnieka (Berdā no sirmgalves).
Nesen mirušais Fedulovs reiz pajūgā vedis Pugačovu piedzērušu, un naktī tam gadījies iebraukt Orenburgā.
Kad kazaki nolēmuši Pugačovu izdot, viņš piesaucis klāt Tvorogovu, licis lai tas sasien viņam rokas, tomēr nevis aiz muguras, bet priekšā. «Vai es kāds laupītājs,» Pugačovs teicis. Tatiščevā Pugačovs par žūpošanu pakāris kādu Jaikas kazaku.