Par Pugačovu Dmitrijevs dzirdējis no kalpa, kurš kopā ar viņa tēvu braucis uz Simbirskas vojevodistes kanceleju. Kalps, atgriezies stāstījis par bīstamu noziedznieku, kazaku, kas, važās iekalts, sūtīts uz Kazaņu divu zaldātu pavadībā, kuri ar kailiem zobeniem rokās nosēdušies uz kibitkas bukas.
Sakalts kopā ar otru cietumnieku, Pugačovs lūdzis ubagu dāvanas. Zamočnorešotkas ielā stāvējusi ki- bitka etc.
Pulkvedis Černiševs bija tas pats, kuru Katrīna piemin savās piezīmēs. Viņš un viņa brālis bijuši Pētera III mīluļi, un cars vienu no tiem iecēlis par pulkvedi un uzticējis viņam pulku, bet otru — par apakšpulkvedi. Katrīna pirmo paaugstināja par brigadieri un iecēla par Pēterburgas komandantu, bet viņa brāli — par pulkvedi un Simbirskas komandantu. Pēterburgas komandantam vecumdienās bijuši sakari ar Travinu — viņš augas dienas pavadījis tās mājā, sēdēdams pie loga, un no rīta mazā gaismiņā devies uz cietoksni.
Beloborodovs Maskavā tika sodīts ar nāvi vēl pirms Pugačova notveršanas.
Ģenerālim Potjomkinam bija sakari ar Ustiņju, Pugačova otro sievu.
Paņins izrāva Pugačovam skumšķi bārdas, noskaities par viņa pārdrošību.
Kars bija augstākās sabiedrības pārstāvis, un viņu turēja par gudru cilvēku.
Durnovs gulēja starp līķiem.
(Dzirdēju no senatora Baranova.) Deržavins ar diviem kazakiem, tuvodamies kādai sādžai netālu no Malikovkas, uzzinājis, ka tur sapulcējies milzums |aužu un prāto doties pie Pugačova. Viņš piejājis lieši pie mājas, kurā ļaudis pulcējušies, un no rakstveža Zlobina (vēlākā bagātnieka) pieprasījis paskaidrojumu, kāpēc un ar kā rīkojumu ļaudis sapulcējušies. Priekšnieki uzstājušies un paziņojuši, ka dodas apvienoties ar valdnieku Pēteri Fjodoroviču, un sākuši jau mākties Deržaviņam virsū. Viņš pavēlējis divus pakārt, bet ļaudīm licis atnest pletnes un nopēris visu sādžu. Sanākušie steigšus izklīduši. Deržavins tiem iestāstījis, ka viņam seko trīs pulki.
Dmitrijevs apgalvoja, ka Deržavins zemniekus pakāris aiz poētiskas ziņkāres.