Bestuževs domā, ka visu tautu rakstniecība attīstījusies pēc vispārējiem dabas likumiem. Ko tas nozīmē? Tās pirmais laikmets bijis ģēniju periods.
Liekas, autors gribējis teikt, ka ikvienai rakstniecībai ir sava pakāpeniska attīstība un pagrimums. Nē.
Autors par pirmo tās periodu uzskata «spēcīgu jūtu un ģeniālu daiļdarbu laikmetu». «Laika gaitā šis loks (kāds?) kļūst šaurāks … Alkas pēc jaunā meklē nesmeltus avotus, un ģēniji droši metas pūlim apkārt un garām, meklēdami jaunu tikumiskās un materiālās pasaules novadu, cērt sev ceļu.» Tātad iestājas jauns periods, bet Bestuževa kgs apvieno tos vienā un turpina: «Šim daiļrades un pilnības laikmetam seko viduvējības, izbrīna un pašapzināšanās laikmets. Dziesminieki sekoja liriķiem, komēdija radās pēc traģēdijas; taču vēsture, kritika un satīra vienmēr ir rakstniecības jaunākie atzarojumi. Tā bijis visur.» Nē. Par grieķu dzeju mēs spriest nevaram — līdz mūsu laikiem saglabājies pārāk maz lās pieminekļu. Par grieķu kritiku mums nav pat ne jausmas. Bet mēs zinām, ka Herodots dzīvojis pirms Eshila — ģeniālā traģēdijas radītāja. Nevijs dzīvojis pirms Horācija, Ennijs — pirms Vergilija, Katuls — pirms Ovīdija, Horācijs pirms Kvintiliāna, Lukans un Seneka parādījās daudz vēlāk. Tas viss neatbilst vispārīgajam Bestuževa kga formulējumam.
Jājautā — kura no jaunākajām rakstniecībām uzrāda to pakāpenību, ko patvaļīgi formulējis Bestuževa kgs? Romantiskā rakstniecība sākās ar triole- tiem. Mistērijas, lē, fablio bija pirms Ariosto, Kalde- rona, Dantes, Šekspīra darbiem. Pēc kavaliera Marini radās Alfieri, Monti un Foscolo, pēc Popa un Adi- sona — Bairons, Mūrs un Šautijs. Francijā romantiskā dzeja ilgi atradās bērna autos. Franciska I laika labākais dzejnieks Maiot
Prozai bija jau stiprs pārsvars: Monteņs, Rablē bija Maro laikabiedri.
Jājautā — kur redzam kaut vai ko līdzīgu Bestuževa kga formulētajam likumam?
Vai mums ir kritika? Kur tad tā ir? Kur ir mūsu Adisoni, Laarpi, Šlēgeļi, Sismondi? Ko mēs esam iztirzājuši? Kura kritiķa literārie uzskati iegājuši tautā, uz kura kritikām mēs varam atsaukties, balstīties?
Bet Bestuževa kgs pats tālāk saka, ka «kritikas, antikritikas un pārkritikas mēs redzam daudz, bet lietišķu kritiķu maz».