Te savāktie mutvārdu stāstījumu pieraksti, leģendas un dziesmas attiecas uz laiku no 1833. līdz 1835. gadam un rāda Puškina radošā darba procesu pie «Pugačova sacelšanās vēstures».
Krilova tēvs — Andrejs (1738—1778), kapteinis, slavenā fabulu autora Ivana Krilova tēvs; Pugačova sacelšanās laikā dienēja pulkveža I. Simonova komandētajā karaspēka vienībā un piedalījās Jaickas pilsētiņas aizstāvībā, faktiski šo aizstāvību vadīja.
Akadēmiķis Lovics — Dāvids (dzimis 1722), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Astronomijas katedras profesors (akadēmiķis); atradās zinātniskā ekspedīcijā, nokļuva Pugačova karaspēka gūstā un 1774. gada 13. augustā pie Ilovļas tika nogalināts.
Inohodcevs — Pjotrs (1742—1806), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Astronomijas katedras adjunkts; kopā ar Lovicu bija zinātniskā ekspedīcijā, bet izglābās un vēlāk kļuva par astronomijas profesoru.
B a b i n s — Vasilijs, Kazaņas iedzīvotājs, viens no tiem sirmgalvjiem, ar kuriem Puškins pēc iebraukšanas Kazaņā «noņēmies» 1833. gada 6. septembri, kā viņš rakstīja sievai. Babina stāsts attiecas uz notikumiem Aras laukā pie Kazaņas, uz kurieni Puškins 7. septembrī īpaši aizbrauca.
Orenburgas piezīmes. Tās izdarītas pēc dažādu personu stāstījumiem ceļā no Orenburgas uz Uraļsku 1833. gada septembrī un vēlāk apkopotas.
Vecene Berdā — tā ir 75 gadus vecā kazaciete Buntova, ar kuru, pēc laikabiedru liecībām, Pugačovs dzīvojis, kad tā bijusi 14—15 gadu veca. 1848. gadā viņa vēl bija dzīva. Cita aculieciniece stāsta, ka Buntova Puškinam pavēstījusi «daudz interesanta un pat nodziedājuši priekšā vairākas Pugačova dziesmas».
D m i t r i j e v s — Ivans, dzejnieks, dažu Pugačova kustības notikumu aculiecinieks; aprakstījis tos savās piezīmēs «Atskats uz manu dzīvi», kas tolaik vēl nebija izdotas.
Senators Baranovs — Dmitrijs (1773—1834), dzejnieks, no 1817. gada senators.
Svečins — Nikolajs (1759—1850), infantērijas ģenerālis, S. Soboļevska radinieks.
Anekdoti par A. Orlova pāršķelto vaigu Puškins, domājams, atstāstījis pēc N. Svečina izteikumiem.
Par «Pugačova sacelšanās vēsturi»
Šo rakstu Puškins rakstījis 1836. gada jūlijā un publicējis sava «Sovremeņņika» tā paša gada III sējumā.
Žurnāla «Sin otečestva» 1835. gada I burtnīcā bija parādījusies anonīma recenzija par «Pugačova dumpja vēsturi», kas tikko bija iznākusi. Šīs recenzijas autora vārdu Puškins uzzināja daudz vēlāk — no F. Bulgarina raksta «Domas par Aleksandra Sergeje- viča Puškina izdodamā žurnāla «Sovremeņņik» 1836. gada gājumu», kas bija iespiests laikraksta «Severnaja pčela» 1836. gada 9. jūnija numurā. Šajā rakstā Bulgarins, runādams par «Pugačova dumpja vēsturi», sacīja, ka «tā sašķobījusies pašos pamatos no vienas vienīgas nelaiķa Broņevska piezīmes». Šis uzbrukums bija par iemeslu Puškina sīkai Broņevska recenzijas iztirzei.
Broņevskis — Vladimirs (1784—1835), ģenerālmajors, kara vēsturnieks-diletants, vairāku oficiozu vēsturisku sacerējumu, arī «Donas karaspēka vēstures» autors, Krievijas Akadēmijas loceklis; sarakstījis arī grāmatas «Jūras virsnieka piezīmes» (1818—1819) un «Taurijas dienvidu krasta apskats» (1822).
Kritika un publicistika
Šeit ievietoti tikai tie Puškina raksti, kas pauž viņa estētiskos uzskatus un nav zaudējuši savu nozīmību arī šodien.
Vēstulēs
Mūsu izdevumā ievietota tikai neliela Puškina vēstuļu allase, kas ļauj izsekot viņa biogrāfijai un radošā darba attīstībai.