Pugačova sacelšanās vēsture. Tulkojis E. Rauhvargers … 7 KRITIKA UN PUBLICISTIKA
Tulkojis O. Brikšķis
Par prozu…………………………………………………………………………………………………………… 249
Par cēloņiem, kas kavējuši mūsu rakstniecības attīstību . . ………………………………… 251 Iebildumi pret A. Bestuževa rakstu «Atskats uz krievu rakstniecību 1824. gadā un 1825. gada sākumā» 252
Par Lemontē kga priekšvārdu I. Krilova fabulu tulkojumiem . . 254
Par klasisko un romantisko dzeju………………………………………………………………………. 260
Par dzejoli «Dēmons»…………………………………………………………………………………………. 264
Par traģēdiju…………………………………………………………………………………………………….. 264
Par tautiskumu literatūrā………………………………………………………………………………….. 265
Iebilde pret Kihelbekera rakstiem «Mnemozinā»………………………………………………. - 266
Par tautas izglītību……………………………………………………………………………………………… 268
Par Bairona drāmām…………………………………………………………………………………………. 275
Vēstuļu fragmenti, domas un piezīmes………………………………………………………………… 276
Materiāli «Vēstuļu fragmentiem, domām un piezīmēm» . . . 2(10
Vēsturiskas piezīmes………………………………………………………………………………………….. 284
Par Oļina traģēdiju «Korsārs»…………………………………………………………………………… 28(1
Vēstule «Moskovskij vestņik» izdevējam…………………………………………………………… 288
Par dzejisko stilu……………………………………………………………………………………………….. 293
Homēra Iliāda……………………………………………………………………………………………………. 295
Par kritiku žurnālos…………………………………………………………………………………………… 295
Par jaunajiem tikumības sargiem………………………………………………………………………. 297
Grāmata bērniem……………………………………………………………………………………………… 298
Par kritiku………………………………………………………………………………………………………… 300
Uzmetumi «Borisa Godunova» priekšvārdam…………………………………………………….. 301
Kritiku atspēkojumi………………………………………………………………………………………….. 308
Par tautisko drāmu un drāmu «Marta Posadņica»…………………………………………….. 326
Baratinskis…………………………………………………………………………………………………………. 335
Piezīme par «Grāfu Nuļinu»……………………………………………………………………………….. 330
Draudzības triumfs jeb attaisnotais Aleksandrs Anfimovičs Orlovs 340
Vēstule «Krievu invalīda literāro pielikumu» izdevējam . . . 349
Dažādu gadu piezīmes un aforismi………………………………………………………………………. 350
VĒSTULĒS
P. A. Vjazemskim. Tulkojusi A. Elksnc……………………………………………………………… 357
N. I. Krivcovam. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………………. 359
L. S. Puškinam. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………………… 359
A. A. Delvigam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………………….. 362
A. I. Turgeņevam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………………. 364
L. S. Puškinam un O. S. Puškinai. Tulkojusi A. F.lksne … 365
P. A. Vjazemskim. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………………….. 366
L. S. Puškinam. Tulkojis O. Brikšķis……………………………………………………………. 368
L. S. Puškinam. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………………… 370
A. A. Delvigam. Tulkojusi Ā. Elksne………………………………………………………………….. 371
Nezināmam (V. K. Kihelbekeram?). Tulkojusi A. Elksne … 373
A. I. Turgeņevam. Tulkojusi Ā. Elksne………………………………………………………………. 373
V. A. Zukovskim. Tulkojusi A. Elksne……………………………………………………………….. 374
L. S. Puškinam. Tulkojusi Ā. Elksne…………………………………………………………………… 376
V. A. Zukovskim. Tulko/usi Ā. Elksne……………………………………………………………….. 378
D. M. Svarcam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………………….. 378
A. A. Bestuževam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………………. 379
Aleksandram I. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………………………… 381
A. A. Bestuževam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………………. 382
P. A. Vjazemskim un L. S. Puškinam. Tulkojusi A. Elksne . . 385
V. A. Zukovskim. Tulkojusi A. Elksne……………………………………………………………….. 387
Annai N. Vulfai. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………………………. 388
A. P. Kernai. Tulkojis O. Brikšķis………………………………………………………………… 390
N. N. Rajevskini dēlam. Tulkojis O. Brikšķis………………………………………………… 391
K. F. Riļejevam. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………………. 394
S. A. Soboļevskim. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………………. 395
A. H. Benkendorfam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………….. 395
A. A. Delvigam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………………….. 396
N. I. Gončarovai. Tulkojis O. Brikšķis………………………………………………………….. 397
A. H. Benkendorfam. Tulkojis O. Brikšķis……………………………………………………. 397
N. I. Gončarovai. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………………… 398
V. F. Vjazemskai. Tulkojis O. Brikšķis………………………………………………………………. 401
M. P. Pogodinam. Tulkojusi A. Elksne……………………………………………………………….. 401
n. n. Gončarovai. Tulkojis O. Brikšķis……………………………………………………………… 402
P. A. P]etņevam. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………. 402
P. A. Pļetņevam. Tulkojusi Ā. Elksne…………………………………………………………. 402
N. P. Pogodinam. Tulkojusi Ā. Elksne…………………………………………………………. 405
P. A. Pļetpevam. Tulkojusi Ā. Elksne…………………………………………………………. 406
E. M. Hitrovai. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………………… 407
M. I. Krivcovam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………… 408
P. A. Pletņcvam. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………. 409
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 410
A. H. Benkendorfam. Tulkojusi A, Elksne………………………………………………….. 411
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 412
P. V. Naščokinam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………. 414
A. N. Mordvinovam. Tulkojusi Ā. Elksne……………………………………………………. 415
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 416
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 418
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 410
V. A. Zukovskim. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………… 420
N, N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 421
A. H. Benkendorfam. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………. 423
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 424
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 425
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 426
N. N. Puškinai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 428
A. N. Mordvinovam (?). Tulko/is O. Brikšķis……………………………………………… 429
P. V. Naščokinam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………. 430
N. A. Durovai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 431
I. I. Pavļiščevam. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………. 432
D. V. Davidovam. Tulkojusi A. Elksne………………………………………………………… 433
M. A. Korfam. Tulkojusi A. Elksne……………………………………………………………. 433
P. J. Čaadajevam. Tulkojis O. Brikšķis………………………………………………………. 431
N. B. Golicinam. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………………. 436
L. Hekerenam. Tulkojis O. Brikšķis……………………………………………………………. 437
A. H. Benkendorfam. Tulkojis O. Brikšķis…………………………………………………. 440
A. O. Išimovai. Tulkojusi A. Elksne…………………………………………………………….. 441
Nemirstības ģēnijs. (Puškina dzīve, daiļrade un tulkojumi latviešu valodā.) J. Osmanis 442
Bibliogrāfija. Sastādījis K. Egle………………………………………………………………….. 623
Komentāri……………………………………………………………………………………………………….. 767
A. S. Puškina Kopotu rakstu alfabētiskais rādītājs …. 777
Kopotos rakstos ievietoto fotoattēlu saraksts……………………………………………………. 792
Александр Пушкиц СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙ В ПЯТИ ТОМАХ Том пятый
Издательство «Наука» Москва 1962—1965
Издательство «Лиесма» Па латышском языке Художник А. Апинис
A. Puškins KOPOTI RAKSTI V
Māksi, redaktors V. Grants. Tehn. redaktore I. Klotiņa. Korektore L. Kamene. Nodota salikšanai 1970. g. 3. aprīlī. Parakstīta iespiešanai 1970. g. 7. jūlijā. Tipogrāfijas papīrs Nr. 1, formāts 70X100/32. 25,44 f.z. iespiedi.; 33,09 uzsk. iespiedi.; 30,62 izdevn. 1. Metiens 15 000 eks. Maksā 1 rbl. 37 kap. Izdevniecība «Liesma»1970 Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 23514/D-237. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas 2. tipogrāfijā «Sovetskaja Latvija» Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Pašūt. Nr. 1028.
kopotos rakstos pamanītas kļūdas
Sējums lappuse Rinda Iespiests Jābūt
I 613. 4. no apakšas Tad nāca trimdas tumsa Tad nāca trimdas tumsa
drūmā, drausmā,
III 37. 16. no augšas Šai vietā varēsi tu būt, Šai vietā varēsi tu pūt,
III 216. 4. no apakšas Cars trimdā kādu vīru Reiz valdnieks trimdā
dzina. kādu dzina.
III 610. 5. no apakšas Dub Pireneji, aprimt Dun Pireneji, aprimt
nevar, nevar,
III 628. 17. no augšas … garagājienu … … karagājienu …
IV 97. 2. no augšas … Zadrindas … … 2adrinas …
IV 100. 5. no apakšas … 1912. gadā. … 1812. gadā.
IV 475. 10. no augšas Viņš laipni veicāja. Viņš laipni vaicāja
IV 684. 13. no apakšas … Rzfam… … Rufam…
*** Torgotu atgriešanās no Krievijas Džungārijā aprakstīta izdevumā «Siņ- czjaņ-čži-lao», pirmajā burtnīcā, 51.—56. Ipp.
1 Oriģināls franču vai.
1 Teksta oriģināls franču valodā.
1 Sīkas ziņas par Steņkas Razina dumpi pret Maskavas lielkņazu. Sā dumpja sākums, gaita un nobeigums, kā arī apstākļi, kādos šis dumpinieks tika sagūstīts, tiesāts un sodīts ar nāvi. No angļu valodas tulkojis R. Demars. (Franču vai.)
*
Brīdī, kad mīlestība gaist, mūsu sirds vēl lolo atmiņas par to. Tā Bairona gladiators ir ar mieru mirt, bet iztēlē lidinās pa dzimtās Donavas krastiem.
(1830)
1 uzņēmēji (Iranču vai).
1 Skat. 1. sēj., 248. lpp.
1 Skat. 1. sēj., 412. lpp.
1 Vēstule rakstīta franču vai.
1 portfeli (franču vai.).
1 ar šo briesmekli, ar šo izdzimteni dēlu (franču vai.).
1 Bairona sarunas! Valteiu Skotu! (Franču vai.)
1 Balles pļāpas (franču vai.).
* Atvainojos! Horācijs nav epigons.
4 Foskolo (itāl. vai.).
6 Bairons (angļu vai.).
* Cienu viņā izcilu cilvēku, bet, protams, ne jau lielu dzejnieku. Viņš izprata krievu valodas patieso izcelsmi un tās skaistumu: tas viņa svarīgākais nopelns.
1 mīlestības pārņemtajam Rolandam (Itāl. vai.).
1 Frīzlandes steķi (militāra ietaise). (Franču vai.)
1 Varšavai jātop nopostītai! Lai. vai.)
1 splīns, skumjas (angļu vai.).
3 febr. (Franču vai.)
1 lai nomainītu visus kalpotājus (burtiski: iztīrītu visu māju). (Fianču vai)
3 pats par sevi saprotams (franču vai.).
1 tas no viņa puses ]oti laipni (Iranču vai.).
1 Kerna kundzes (franču vai.).
' Pateicos jūsu māsām (Iraniu vai.),
* Pēdēja vēstule.
1 Rainis. Kopoti raksti, XIV LVI, 1951, 388. lpp.
1 A. C. riyuiKHH. noAH. co6p. co'i., VII, H3A. AH CCCP, M„ 1958, CTp. 189.
33 — 1028
1 B. ToMameBCKiin. «nymKHH», II, H3A- AH CCCP, M.—A., 1962, CTp. 365.
1 «Mājas Viesa Mēnešrakstā», 1899, Nr. 6, 467. lpp.
1 J. Sudrabkalns. «Puškina dzejas Kārļa Krūzas tulkojumā», «Jaunākās Ziņas», 1929, Nr. 178, 4. lpp.
1 Linards Laicens. «A. Puškins». Gada grāmata 1937. gadam, M., «Prometejs», 1937, 128.—-134. lpp.
[1] Šis farss, acīm redzot, izcēlies pēc kavaliera de Tota gribas, taču mēs vairs nedzīvojam Dmitrija laikos, un luga, kurai bija panākumi pirms divsimt gadiem, tagad tiek izsvilpta. (Franču vai.)
[2] sakarā ar laupītāju Pugačovu, kuram nav ne tieša, ne ari netieša sakara ar de Tota kgu, troksni ceļ vienīgi avīzes. Lielgabali, ko lej viens no viņiem, man nozīmē tikpat, cik tas, ko dara otrs. Tomēr de Pugačova kungam un de Tota kungam ir kopējs tas, ka viens no dienas dienā vij sev kaņepāju valgu, bet otrs ik mirkli riskē iemantot zīda auklu. (Franču va/.)
[3] sis ziņojums, kura kopiju atradu Orenburgas robežapsardzes komisijas aihīva dokumentos, ir tas pats, par kuru Ričkovs runā savā Topogrāfijā; taču viņš Rukavišņikovu dēvē par Krašeņiņikovu. Vairāki Urālu iedzīvotāji, uz kuru izteikumiem var pajauties, man apgalvoja, ka atamanam bijuši abi minētie uzvārdi. Ļevšins.
[4] sā ziņojuma norakstu arī atradu Orenburgas robežapsardzības komisijas arhīvā. Ļevšins.
[5] par šā žurnāla norakstu, kā arī par citām ziņām, uz kurām balstās da|a no šā apcerējuma, esmu pateicību parādā dažiem Urālu karaspēka ierēdņiem. Ļevšins.
[6] tatāru ģenealoģijas vēsture, II da[a, 2. nodala, tāpat IX da]a, 9. nodala. Ļevšins.
[7] histoire des huns et des Tat., liv. 19, chap. 2. Ļevšins.
[8] tālāk redzēsim, kad Jaikas upe ieguvusi Urālas nosaukumu. Ļevšins.
[9] ziņas par urālu karaspēku, kas ievietotas Ričkova Orenburgas vēsturē, pēc viņa paša vārdiem, savāktas 1744. gadā, bet tās, ko viņš ievietojis savā Topogrāfijā, iegūtas 1748. gadā. Ļevšins.
[10] skat. 1762. gada ikmēneša rakstus un tulkojumus, augusta mēnesi. Ļevšins.
9 — 1028
[11] piem., 1809. gadā Astraliaņas guberņas saimnieciskajā aprakstā; «Sin otečestva», 1821. gada, 29. burtnīcā u. c. Ļevšins.
[12] karamzina kga krievijas vēsture, 5. sējums, 144. !pp. Ļevšins.
[13] ričkova paša vārdi jau minētās Topogrāfijas 2. nodaļā. Ļevšins.
[14] jau minētā karamzina kga Vēsture, 8. sējums, 222. lpp. Ļevšins.
[15] skat. krievu valsts vēsturi, 6. sējuma 495. piezīmi. Ļevšins.
[16] rakstā «par kazaku aizsākumu un izcelšanos». Raksti un tulkojumi, 1760. gads. Ļevšins.
131
[17] Ņeplujeva ziņojums un Akutina žurnāls.
[18] pēc vecu ļaužu nostāstiem, senāk Urālas upē zivju bijis tik daudz, ka tacis no to spiediena reizēm salūzis un zivis dzītas atpakaļ ar lielgabala šāvieniem no krasta.
[19] Šādas vietas te dēvē par aplēģeriem, un tās liek nolūkotas rudenī pēc zivju daudzuma, jo zivis, apmetušās tur pārziemot, saules lēkta un rieta laikā parādās virs ūdens.
[20] tas tāpēc, ka zivis šai laikā izraudzījušās vietu ziemošanai.
[21] katram kazakam šīs zvejas laikā ir strādnieks. Par pusotra vai divu mēnešu darbu tam pienākas 70 līdz 100 rubļu.
[22] džungārijā Ķīna uztur ne vairāk par 35 000 viru lielu apsardzes karaspēku, kas izvietots gar trim ceļiem: no Kašgaras līdz Holščai, no Iļas līdz Barejuļai un no Cugučakas līdz Uļasutajai — ne mazāk kā 7000 verstu garumā; tāpēc ķiniešu robežapsardzes priekšniecība nevarēja mierīgi skatīties uz Volgas kalmiku tuvošanos.
[23] skat. Ļevšina kga aprakstu «Ordu un stepju kirgīzi kaisaki», II d., 256. Ipp.
[24] tā ķīniešu valdībai ziņoja Ubašt un pārējie kņazi. Grāmatiņā «Si-jui- Viņ-czaņ-lu» no Krievijas izbēgušo kalmiku skaits palielināts. Sī kļūda radusies tādēļ, ka minētās grāmatiņas sacerētājs savas piezīmes rakstījis pēc vienkāršo kalmiku izteikumiem. Skat. Džung. un Austr. Turkest. aprakstu, 186. un tāl. Ipp.
[25] Ķīpā jeb kastē ir 36 ķieģeļi jeb plāksnes tējas, no kurām katra sver apmēram 3'fa mārc.
JO — 1028
[26] par bjazu Turkestānā dēvē baltu kokvilnas audumu, kas mēdz būt nevienāda lieluma gabalos.
[27] Austrumturkestānā, dienvidaustrumos no Ilas.
[28] skat. kriev. piln. lik. krāj., XXIII s., Nr. 16937.
147
[29] oriģinajteksls franču valoda.
[30] skat. komentārus. Red.
[31] skat. komentārus. Red.
* Reinsdorps te nepieskaita baškīrus.
[32] oriģinālteksts vācu valodā.
[33] viņa ķeizariskas augstības.
[34] dūru cīkstoņu lietots apzīmējums, vardu sakot, zvēliens pa žokļiem.
[35] r. a. košeļevs, vēlāk virshofmeistars.
[36] oriģināls franču vai.
[37] benjamina bergmana Nomadu klejojumus utt. (vācu vai.).
[38] teksta oriģināls franču vai.
[39] pēc citu aculiecinieku izteikumiem, Perfiļjevs uz ešafota aiz šausmām ripdullis; viņa nejutlgumu varēja uztvert arī kā vienaldzību.
[40] viņš dzimis 1752. gada 9. maijā.
[41] Ņekrasova laikabiedrs, Mazepas līdzgaitnieks nodevējs Orļiks, tad vēl bija dzīvs un brauca šurp no Benderiem, lai pierunātu savus senos biedrus.
227
[42] loksnēs (lat. vai).
[43] piemēram: «Tikumiskajai pasaulei, tāpat kā fiziskajai, ir savi fenomeni, kas spēj iedvest šausmas katram ziņkārajam, kurš iedrošinās tos izpētīt. Ja ticam filozofiem, ka cilvēks sastāv no divām stihijām — labuma un ļaunuma, tad Jemeļka Pugačovs neapšaubāmi pieder pie retām parādībām, pie necilvēkiem, kas nav dzimuši pēc dabas likumiem, tādēļ ka viņa raksturā nebija ne mazākās dzirkstelītes labā, tā pirmsākuma krietnumam, tā dvēselīguma, kas atšķir saprātīgu būtni no nesaprātīga dzīvnieka. Šā ļaundara dzīves stāsts var pārsteigt pat izvirtuli un izraisīt riebumu visīstākajos laupītājos un slepkavās. Reizē tas pierāda, cik zemu spēj krist cilvēks un kāds ellišķīgs ļaunums var pārņemt viņa sirdi. Ja Pugačova ļaundarība būtu kaut mazliet apšaubāma, es ar prieku izplēstu šo lappusi no sava apcerējuma.»
[44] ……………. manā dzimtajā zemē
Ir tūkstoši žurnālu, bet grāmatas nevienas. Piekrītu pēdējam puspantam.
[45] sacerēja trioletus, sekmēja balādes uzplaukumu. (Franču vai.)
[46] vismaz tulkojumā, kas ievietots žurnālā «Sin otečestva». Mums nebija izdevības redzēt franču oriģinālu.
[47] interesanti redzēt, cik smalki Tredjakovskis zobojas par Lomonosova slāviskumiem, cik augstprātīgi viņš tam ieteic pārņemt krietnas sabiedrības izteikumu vieglumu un eleganci! Bet apbrīnojami, ka Sumarokovs ļoti pareizi izsacījis kādā puspantā dzejnieka Lomonosova patieso vērtību:
Oh Haixmx crpan MaAtrepS, oh ElHHAapy noAo6eH!
Enlin Malherbe vint, et, le premier en France, etc 1 Beidzot radās Malerbs un, pirmais Francijā, utt. (Franču vai.)
17 — 1028
[48] eiropeiska civilizācijā (franču vai.).
[49] naivitāte, labsirdība (franču vai).
[50] vireleja (franču vai.).
[51] sāņus teiktais (latīņu vai.).
[52] viens nevainojams sonets ir garas poēmas vērts. (Franču vai.)
[53] un bijīgi skūpsta akmeņus tavu tempļu priekšā. (Fianču vai.)
[54] govs (iranču vai.).
[55] ar divām atskaņām rotāta asprātība. (Franču vai.)
[56] konstitucionālā (avīze), dienas laikraksts.
[57] viņš runā un dara tikai to, ko viņam raksta priekšā utt. (Franču vai.)
[58] pārsātinātie (franču vai.).
[59] obligāts noteikums (latīņu vai.).
[60] oriģināls franču valodā.
[61] tas ir rūpīgs darbs. (Fianču vai.)
30 - 1028 305
[62] ir vienaldzīgi (franču vai).
[63] bet es jums apgalvoju, ka mana dzeja ir ļoti laba. (Franču vai.)
[64] atdzejojusi vizma Belševica.
[65] atdzejojis jūlijs Vanags.
[66] atdz. jūlijs Vanags.
21 — 1028 321
[67] komēdijas varonis, karalis (franču vai.).
[68] es būšu paslēpies šai istabā. (franču vai.)
[69] būdams paslēpies šo vietu tuvumā, es jūs redzēšu, kundze. (Franču vai.)
[70] jā, tas ir agamemnons, tavs karalis, kas tevi modina. Nāc, pazīsti balsi, kas skar tavu dzirdi. (Franču vai.)
[71] nemaz jau nerunājam par žurnāliem, kuru spriedumiem ir izšķirīga ietekme ne vien uz publiku, bet pat uz rakstniekiem, kuri, lai gan tos ignorē, tomēr baidās no iespiestām zobgalībām un zākājumiem.
[72] epigramma, ko franču poētikas likumdevējs definē kā Un bon mot de deux rimes orne,1 drīz noveco un, spēcīgāk iedarbojoties pirmajā brīdī, tāpat kā katrs asprātīgs vārds, zaudē visu savu spēku atkārtojoties. Turpretī Baratinska epigrammā, kas nav tik šaura, satīriskā doma izvēršas gan pasakaina, gan dramatiska un attīstās brīvāk, spēcīgāk. Uzsmaidījuši tai kā asprātīgam vārdam, mēs ar baudu pārlasām to kā mākslas darbu.
1 Ar divām atskaņām rotāta asprātība. (Franču vai.)
22 — 1028
[73] atdzejojis jūlijs Vanags
[74] atdzejojis jūlijs Vanags
339
[75] skat. greča tipogrāfijā iespiesto Greča gramatiku.
[76] tautas balss — dieva balss (latīņu vai.).
1 kur man labi, tur mana tēvija (latiņu vai.).
[78] «Ģēnijs ir pacietība augstākajā pakāpē,» teicis pazīstamais Bifona kgs.
[79] netulkojams krievu vārdu sirdsapziņa un plosltājs savienojums. Tulk.
[80] svarīga atzīšanas! Ludzu ieklausīties!
[81] vēsturiska patiesība!
[82] «sin otečestva», Nr. 27, 60. lpp.
[83] tie, ar mīlestību izpētījuši jauno darbu, spriež tiesu par to, un tādā kārtā darbs, kas nav nododams publikas tiesai, iegūst publikas uzskatos tādu vērtību un vietu, kāda tam pienākas.
23 — 1028
[84] sveiki. (lai. vai.)
[85] no paša sakuma. Red.
[86] laimīgs, kas tiilu . . . (lat. vai.)
[87] franču valodā.
[88] lūk, vārdi, kas brēc uz debesim, ja tie atrodas līdzās. (Franču vai.)
[89] ka nav saprātīgas būtnes, kas varētu būt radītājs un debesu valdnieks (Iranču vai.).
[90] konstitucionālai vai antikonstitucionālai, tomēr vienmēr dievinātai kā brīvība (Iranču vai.).
[91] 14. jūlijā. (franču vai.)
[92] ārpus likuma (franču vai.).
[93] cleon1 : Gressetovs nefilozofē ne ar Zerontu, ne ar Hloju. ' Kleons. (Franču vai.)
[94] dante (llāl. vai.).
[95] petrarka (llāl. vai.).
[96] alfjēri (itāl. vai.).
[97] sautijs, Valters Skots, Mūrs (angļu vai.).
[98] viņa klusēšana — sabiedrības nelaime. (Franču vai.)
[99] v. skota (angļu vai.).
[100] foss (vācu vai.).
[101] muļķīgs (vācu vai.).
[102] mēslu apdziedātāju (franču vai.).
[103] un es drosmīgi ierakstīju atkal no jauna Šaļikovsl (Franču vai.)
[104] kazimiru (franču vai.).
[105] kalambūru (franču vai.).
[106] lauva (iranču vai.).
387
[107] Ļai pamodinātu runci, kurš gul? (Franču vai,)
[108] sk. 2. sēj., 72. lpp.
s šie vcsie un gludie pantiņi (Iranču vai.).
[110] vēstule rakstīta franču vai.
[111] tas pats.
[112] vēstule rakstīta franču vai.
[113] labojums. (latīņu vai.)
26 — 1028
[114] vēstule rakstīta franču vai.
[115] ar kaujas saucienu uz lūpāml (ftaniu vai.)
[116] Ļaimi var atrast, tikai pa iestaigātu ceļu ejot. (Franču val.ļ
[117] ardievu, (llāl. vai.)
[118] aurora (franču vai.).
[119] natālija (franču vai.).
[120] ne citādi (iranču vai.).
[121] sergejs
419
[122] kā norraaņi iekaroja Angliju. (Franču vai.)
[123] sanda: kundzei (franču vai.).
[124] katrīnas kundzes (Iranču vai.).
[125] beriju kornvelu (angļu vai.).
[126] a. sakse. «puškins un latviešu literatūra», «Cīņa», 1949, Nr. 131.
[129] «nynikhh b bocnomhiiaiihhx COBpSMeHHHKOB». ToC. H3A. XyA- AUT., M., 1950, CTp. 25.
[130] «nynjkhh b bocnomimaiinflx cobpemerrhhkob». toc. h3a. xya- .urr,, m., 1950, erp. 32.
[131] b. tomaiuebckhh. «nyiHKHH», II, H3A- AH CCCP, M.—A., 1961, CTp. 481.
[132] «riynikhh b B0cn0MHHaHHHx coBpeMeHHHKOB». Toc. H3/v xyA- aut., M., 1950, CTp. 53.
[133] «ltyiiikhh b bocjtomhhahhhx COBpeMGHHHKOB». TOC. H3/V xyA-
aut., M., 1950, ctp. G0.
[134] «riyuikhh b BocnoMHHaHHHx coBpeMeHHHKOB». roc. H3A- xya,. aut., M., 1950, CTp. 60.
[136] e. tomamebckiih. «nymKHH», II, H3A. AH CCCP, M.—A., 1961, CTp. 491.
[137] skat. puškina 1820. gada 24. septembra vēstuli brālim.
[138] «nyuikh:h b bocītomhhamiflx COBpeMeHIIHKOB». roc. H3A. XyA- AUT., M., 1950, crp, 37.
[139] kā atzīmē mākslinieks g. Čerņecovs («Kuba», 1914, 25, CTp. 494), Puškina augums bijis 2 aršīnas 5 1/2 veršoki, t. i., ap 166 cm.
[140] «nyiiikhh b bocnomhhakkj)x cobpemghhhkob». toc. h3a- xya. aut., m., 1950, CTp. 227.
30 — 1028
[140] Skat. Puškina Dienasgrāmatu — 1821. gada 9. aprīļa atzīmi.
[141] skat. puškina 1824. g. 9. decembra vēstuli D. Švarcam.
[142] a- baaroh. «tbopieckhh nyrb nynrKHHa», II, H3A. «CoBeT- ckhjī rmcaTeAb», M., 1967, crp. 29.
[143] a- eaaroii «tbopheckhh nytb nynjkhna», II, H3A. CFI, M., 1967, crp. 47, 48.
[144] e. tomaurebckhh. «riyuikhh», ii, h3A- AH CCCP, M.—A., 1961, cxp. 504.
[145] skat. a. Mjasņikova gr. «A. Puškins», VAPP, R., 1946, 47. lpp.
[146] skat. v. veresajeva gr. «A. S. Puškins», LVI, R., 1949, 74.-76. lpp.
31 — 1028
[147] a. e,\aroh. «tbopneckhh nyTb nyiiiKHHa», II, H3A- CIT, M., 1967, cip. 142.
[148] turpat, 71., 72. lpp.
[149] a- EAaroH. «TBop'iecK.HH nyrb nyniKHHa», II, H3A. Cn, M., 1967, crp. 70. Skat. ari V. Veresajeva gi. «A. S. Puškins», LVI, R„ 1949, 79. lpp.
[150] a. eaaroh. «tbopneckhh nyTt riyiiiKHHa», II, ii3A. CFI, M., 1967, crp. 38.
[151] a. puškina Dienasgramata, 1834. g. 10. maija ieraksts.
[152] j. rainis. kopoti laksti, xiv, lvi, 1951, 421. lpp.
[153] «riynikhh b bocnomhhahhhx cobpemeiihhkob». toc. h3a. xya. aht., m., 1950, CTp. 135.
[154] «nyuikhh. mtora h npo6AeMi>i M3yieHiiH», «HayKa», M.—A., 1966, CTp. 205.
[155] b, tomaiuebckiih. «nynikhh», ii, h3a. ah cccp, m.—a., 1961, ctp. 441—476.
[155] B. MeiiAax. «XyAOJKecTBeiiHoe MbimAerme riyiiiKHHa KaK TBopnecKHH npoiļecc», H3A- AH CCCP, M.—A., 1962.
[156] j. sudrabkalns. kopoti raksli, iv, lvi, 1960, 157. lpp.
[157] j. sudrabkalns. kopoti raksti, IV, LVI, 1960, 200. lpp.
[158] a. c. rīyiiikhh. noAH. co6p. C04., VII, H3A. AH CCCP, M„ 1958, CTp. 29.
[159] «īlyiiiKHH. Htoiii h npo6AeMi>i ii3yHeHna», H3/v «HayKa», M., 1966, CTp. 354.
[160] b. ToMaineBCKHH. «nyiiiKHH», II, H3A. AH CCCP, M.—A., 1961, CTp. 357.
[161] n. b. AmienKOB. «A. C. nyniKHH», CT16., 1873, CTp. 135. 34 — 1028 529
[162] m. xaaqhckhh, «pycaah h aloamhaa». b kh. «nyUĪKHH», T. I, CTp. 572—590.
[163] b. ToMauieBCKHH. «nyniKHH», I, M.—A., H3A. AH CCCP, 1956, CTp. 295—370.
[164] b. tomauiebckhh. «nyihkhh», ii, m.—a., h3a. Ah CCCP, 1961, CTp. 357, 358.
[165] b. ToMameBCKHH. «riyiiiKHH», II, H3A. AH CCCP, M.—A., 1961, CTp. 393—403.
[166] a. c. nyiiikhh. rioah. co6p. coh., vii, h3a. ah cccp, m., 1958, ctp. 190.
[166] A. C. riyiiiK.HH. rioAH. co6p. COH., VII, H3A. AH CCCP, M„ 1958, CTp. 172.
[167] a. c. nynikhh. rioah. co6p. coh., VII, H3A. AH CCCP, M 1957, CTp. 72.
[168] a. c. nyuikhh. noah. co6p. co<r., vii, h3a. ah cccp, m., 1957, ctp. 66, 67.
[169] a- eaarož. TBopiecKHH nyT& nymKHHa (1813—1826), H3A. AH CCCP, M.—A., 1950, CTp. 404—493.
[170] j. rainis. kopoti raksti, XIV, LVI, 1951, 414. un 415. lpp.
[171] hephliuiebckhh, t. 11, ctp. 458.
[172] «riyiiikhh. PĪTOru h npoSAeMbi H3yHeHHH». «HayKa», M., 1966, CTp. 445.
[173] j. sudrabkalns. priekšvārds «jevgeņijam Oņeginam», LVI, R„ 1948, 7. lpp.
[174] В. М. Жирмунский. Рифма, ее история и теория, II, 1923.
2) Введение в метрику. Изд. «Аса(1егша», Л., 1925.
[175] Б. Мейлах. Художественное мышление Пушкина как творческий процесс. Изд. АН СССР, М.—Л., 1962.
[176] Н. Лапшина, И. Романович, Б. Ярхо. Метрический справочник к стихотворениям А. С. Пушкина. Изд. «Асас1егта», 1934, стр. 23.
[177] Пушкин. Под редакцией Венгрова, т. VI, стр. 349—367.
[178] a. AejKireB. ripo3a nyniKHHa. OntīT cTHA&Boro nccAeAOBa- HHfl. roCAHTH3AaT, M., 1937, CTp. 21.
[179] a. c. nyiiikhh. rioah. co6p. coi., vii, h3a. ah cccp, m., 1958, CTp. 102.
[180] turpat.
[181] a. c. riynikjih. noah. co6p. coh., vii, h3a- ah cccp, m., 1958, CTp. 39.
[182] turpat, 15. un 16. lpp.
[183] pavisam ir zināmi apmēram 15 aizsakti Puškina prozas darbi un 10 plāni.
[184] gosjitizdafa izdevumā šī grāmata iznāca atkārtoti 1950, gadā ar to pašu nosaukumu, bet 1962. gadā — ar nosaukumu «Puškins par literatūru».
[185] a. c. nyiiikhh. rioah. co6p. coh., x, h3a. ah cccp, m., 1958, ctp. 416.
563
[186] a. c. riyiiiKHH. no,YH. co6p. COH., VII, H3A. AH CCCP, M„ 1958, CTp. 159, 160.
[187] turpat, 194. lpp.
[188] b. tomamebckkh. nyuikhh — poaohaiaabhhk hoboh pyccKOH AHTepaTypbi, M.—A., 1941, CTp. 92.
[189] eeahkckhh, t. ii, ctp. 355.
[190] turpat, v, 266., 267. lpp.
[191] a. ayhaqapckhŽ, riymKHH — kphthk. «AHTepaTypHoe HacAeA- CTīso», T. 16—18, CTp. 44—49.
[192] puškina pasvītrojums.
[195] vēstule a. Goričarovam 1830. g. septembrī.
[196] citēts no j. plauža raksta «puškins ar mums». Karogs, 1959, Nr. 5.
[197] h. b. roroab. HecKOAhKO caob o nymKHne. Co6p. coh., CTI6, 1906, t. 7, CTp. 91.
[198] citēts no j. plauža raksta (skat. 1. piezīmi).
[199] «Библиографиеский указатель статей о жизни А. С. Пушкина, его сочинений и вызванных ими произведений литературы и искусства. Издание императорского Александровского лицея. С.-Петербург, 1886».
[200] «Пушкин. Итоги и проблемы изучения». «Наука», М.—Л., 1966, стр. 7.
[201] pēc Vissavienības Gramatu palatas ziņām uz 1961. gada 1. janvāri.
[202] А. Г. Фомин. «puschkiniana» (1911—1917). Изд. АН СССР, m.—Л., 1937.
[203] Библиография произведений А. С. Пушкина и литературы о нем. 1886—1899. Изд. АН СССР, М.—А., 1949.
[204] «Исторический вестник», 1899, № 5 (634—G88).
37 — 1028
[205] sk. aronu matīsa ievadu rādītājam un j. Janševska rakstu «Cittautu rakstnieki un dzejnieki Latviešu literatūrā». «Vārds», 1902, Nr. 133.
[206] j. straume. «cittautu rakstnieki latviešu rakstniecībā». «Baltijas Vēstnesis», 1903, Nr. 103.
[206] Skat. L. Laicena rakstu «Puškins latviešu literatūrā». Kopoti raksti, VIII, LVI, R„ 1959, 227. lpp.
579
[207] k. mūlenbahs. «īss pārskats par Latviešu dzejas valodu». «Baltijas Vēstnesis», 1903, Nr. 124.
[208] А. Ушгг. «Пушкин и латышская литература». «Знамя», 1949, № 6, стр. 170.
[209] skat. j. janševska rakstu «Cittautu rakstnieki un dzejnieki Latviešu literatūrā» («Vārds», 1902, 133. lpp.), Lautenbaha Jūsmiņa 1899. gada 26. maija runu Jurjevas (Tērbatas) universitātē (Я. Ааутенбах. «Пушкин в латышской литературе». Юрьев, 1899), L. Laicena rakstu «Puškins latviešu literatūrā» («Celtne», 1937, Nr. 6).
[210] (k. kundziņa) k. k. recenzija par kaudzītes matīsa atdzejoto «Kaukāza gūstekni». «Baltijas Vēstnesis», 1877, Nr. 33 (260).
[211] «par šo un to», i, no vensku edvarta, rīgā, 1894, 79. lpp.
[212] x (rainis). «aleksandrs sergejevičs puškins». «Mājas Viesa Mēnešraksts», 1898, Nr. 3, 6, 7.
[213] j. rainis. «dzīve un darbi», ix, 1925, 85. lpp.
[214] j. rainis. kopoti raksti, XII, LVI, Rīgā, 1951, 921. lpp.
[215] savā runā jurjevas universitātē 1899. gadā Lautenbahs Jūsmiņš norādīja, ka, izņemot «Pugačova dumpi», latviešu valodā pārtulkots jau gandrīz viss Puškins.
[216] «dienas lapas» pielikums, 1899, nr. 123.
[217] biogrāfijas autors — Jūlija Dievkociņa brālis Pēteris Dievkociņš.
[218] 1899. gada jubilejas izdevumā.
[219] «mājas viesī», 1899, nr. 21; «dienas lapā», 1899, Nr. 115.
[220] latviešu literatūras vēsture, IV, LPSR ZA izd., R., 1957, 7. lpp.
38 — 1028
[221] skat. a. Upīša rakstu «Ko man devusi krievu literatūra». Kopoti raksti, XX, LVI, R., 1952, 551. lpp. Skat. arī rakstu «Tulkojuma loma literatūras daiļradē», turpat, XXII, 9. lpp.
[222] skat. a. upīša rakstu «Ko man devusi krievu literatūra». Kopoti raksti, XX, LVI, R., 1952, 550., 551. lpp.
595
[223] «varcls», ii, «dzirciemnieki», 1913, 335. lpp.
[224] l. laicens. kopoti raksti, viii, lvi, r„ 1959, 283. lpp.
[225] «vārds», ii, «Dzirciemnieki», 1913, 324. lpp.
[226] А. С. Пушкин. Поли. собр. соч., vii, изд. АН СССР, М., 1958, стр. 114.
[227] a. uplls. kopoti raksti, XX, LVI, R„ 1952, 673. lpp.
[227] «Vārds», II, «Dzirciemnieki», 1913, 327, lpp.
[228] vēsmiņu kārlis — kārļa krūzas pseidonīms.
[229] «daugava», 1929, nr. 9, 1123.—1127. lpp.
[230] turpat.
[231] andrejs upīts. «Tulkojums kā māksla», «Ilustrēts Žurnāls», 1927, Nr. 4.
[232] turpat.
[233] v. tretjakovs. «Jaunākais par Puškinu». «Burtnieks», 1935, Nr. 1.
[234] a. upīts. kopoti raksti, XX, LVI, R., 1952, 672. lpp.
39 — 1028
[235] a. upīts. kopoti raksti, XX, LVI, R., 1952, 673. Ipp.
611
[236] zurnala parindē likts — Piezīme: R. Blaumaņa tulkojumā dažas vietas labotas, tuvinot vairāk oriģinālam.