1 Skat. Pielikumu, I.[30]
2 Aplenkuma žurnāls, ko vedusi gubernatora kanceleja, ievietots akadēmiķa Ričkova interesantajā manuskriptā. Lasītājs to atradīs Pielikumā. Manā rīcībā bijuši trīs noraksti, kurus man sagādājuši Spaska, Jazikova un Lažečņikova kungi.
3 Bilovs izgāja no Orenburgas 24. septembrī. Šai dienā gubernators savā namā rīkoja balli. Ziņa par Pugačovu izplatījās ballē.
4 Šā seržanta vārds bija Ivans Kosticins. Viņa liktenis nav zināms. Seržantu pratinājis apakšpulkvedis V. Mogutovs.
5 Skat. Pielikumu, III[31].
6 Malikovkas zemstes kantora ziņojumā par Pugačovu teikts: izrādījies aizdomīgs, sists ar pātagu. Skat. Piezīmes pie otrās nodaļas, 2. piezīmi.
7 Padurovs, kas vēlāk tika pakārts, rakstīja Martemjanam Borodinam, ieteikdams tam padoties Pugačovam: «Bet tagad jūs viņu saucat (Viltvārdi) par Donas kazaku Jemeļjanu Pugačovu, un viņam it kā esot izrautas nāsis un sejā iededzinātas zīmes. Pēc manām domām gan viņam šo pazīmju nav.»
8 Pēc kāda ierēdņa padoma (apgalvo Ričkovs).
9 Tirgus laukums, kurā visu vasaru līdz pašam rudenim norisinās tirdzniecība un maiņa ar Āzijas tautām, izbūvēts Jaikas upes krastā stepes pusē, no pilsētas redzamā vietā, verstis divas no krasta; iekārtot to tuvāk nebija iespējams, jo vieta zema un staigna. Tirgū atrodas robežapsardzes muitnīca; apkārt visam laukumam ir 246 pārdotavas un 140 noliktavas. Turpat tirgū iekārtots īpašs laukums aziātu tirgoņiem ar 98 pārdotavām un 8 noliktavām. 1762. gadā tika ieņemts 4854 rubļi tirgus naudas. Tirgus laukums nodrošināts ar baterijām (Orenburgas guberņas topogrāfija).
10 Orenburgas guberņas ļaunais stāvoklis ir daudz bīstamāks, nekā es varu aprakstīt; man neiedvestu bailes regulāra desmittūk- stoš vīru liela ienaidnieka armija, turpretī viens nodevējs ar
3000* dumpiniekiem liek drebēt visai Orenburgai- — Mans
garnizons, kas sastāv no 1200 cilvēkiem, ir vienīgais spēks, uz kuru es paļaujos. Ar tā kunga žēlastību esam notvēruši 12 spiegus utt.[32] (reinsdorpa vēstule gr. Černiševam 1773. g. 9. oktobrī.)
11 Berdas kazaku brīvciems pie Sakmaras upes. Tas bija nocietināts ar aizsargvalni un ragaiņiem. Stūros atradās baterijas. Ciemā bija ap divsimt setu. Algotu kazaku skaitījās ap simtu. Tiem bija savs atamans un īpaši staršinas.
12 Pilsētā nogalināti 7 cilvēki, tai skaitā viena sieva, kas gājusi pēc ūdens.
13 Kādā citā reizē Pugačovs, piedzēries kibitkā gulēdams, vētras laikā nomaldījies no ceļa un iebraucis Orenburgas vārtos. Sargi tam uzsaukuši. Kazaks Feduļevs, kas vadījis zirgus, ne vārda neteikdams, pagriezis pajūgu un paguvis aizjoņot. Nesen nomirušais Feduļevs bija viens no tiem kazakiem, kuri nodeva Pugačovu valdības rokās.
14 To dzirdēju no paša Dmitrija Deņisoviča Pjanova, kas vēl šobaltdien dzīvo Uraļskā.
15 Šķiet, Pugačovs un viņa līdzdalībnieki nepiešķīra lielu nozīmi šai parodijai. Viņi pa jokam dēvēja arī Berdas brīvciemu par Maskavu, Kargales sādžu — par Pēterburgu, bet Sakmarskas pilsētiņu — par Kijevu.
16 Tā raksta Kars grāfam Černiševam 1773. g. 11. novembrī.
17 Avzjanopetrovskas rūpnīca piederēja tirgonim Tverdiševam, uzņēmīgam un gudram cilvēkam. Tverdiševs septiņu gadu laikā iedzīvojās milzu īpašumā. Viņa mantinieku pēcteči vēl tagad pieder pie bagātākajiem cilvēkiem Krievijā.
18 Juzejevas sādža — 120 verstis no Orenburgas.
10 Tas ir Jaunā likumu krājuma sastādīšanas komisijas deputāts. Deputātu bija 625 cilvēki. Tiem tika izsniegtas ovālas zelta medaļas, zelta ķēdītē nēsājamas pogcaurumā; tās vienā pusē bija v. ķ. a.[33] vārda monogramma, otrā bija attēlota piramīda, ko ieskauj ķeizara kronis un uzraksts Laimlba katram un visiem, bet apakšā — 1766. gacls, decembra 14. diena.
20 Šo kalmiku pulkvedi pārdēvēja par kapteini Kalmikovu.
21 Šai kaujā tika sagūstīts viens no pirmajiem dumpja sācējiem
Daņila Šeludjakovs. Vecais sirotājs noturēja Orenburgas kazakus par savējiem un pieauļoja tiem klāt, lai dotu pavēles. Kāds kazaks sagrāba to aiz apkakles. Pugačovs, kas agrāk bija dzīvojis pie viņa par algādzi, mīlēja Šeludjakovu un dēvēja to par savu tēvu. Nākamajā dienā, neatraduši viņu starp kritušajiem, daudzi kazaki piejāja pie pilsētas vārtiem un prasīja, lai Šeludjakovu izdod. Pēc pāris dienām trīs vīri pirms gaismas piejāja pie pilsētas vaļņa un atkal pieprasīja Šeludjakovu. Tiem atbildēja: atvediet mums arī viņa dēlu (Pugačovu) — un solīja par to 500 rubļu atlīdzības. Kazaki klusēdami aizjāja. Šeludjakovs tika spīdzināts un pēc dienām piecām nomira.