Nesaņēmusi angļu flotes palīdzību un Bekingema apsolīto atbalstu, Larošela pēc vienu gadu ilgas pretošanās padevās. 1628. gada 28. oktobrī tika parakstīta kapitulācija.
Karalis atgriezās Parīzē tā paša gada 23. decembrī. Viņu sagaidīja ar tādām uzvaras gavilēm, it kā viņš būtu uzveicis ienaidniekus, nevis frančus. Sen-Zaka priekšpilsētā, caur kuru karalis ieradās galvaspilsētā, viņam par godu bija uzcelti zaļumu vītnēm izrotāti triumfa vārti.
D'Artanjans kļuva par musketieru leitnantu. Portoss pameta dienestu un nākošajā gadā apprecēja Koknara madāmu: ļoti kārotajā naudas lādē bija astoņsimt tūkstoš livru.
Musketons dabūja krāšņu livreju un sasniedza visu mūžu ilgoto mērķi: viņš varēja vizināties, stāvēdams apzeltītas karietes aizmugurē uz pakāpiena.
Aramiss, aizceļojis uz Lotringu, pēkšņi nozuda un vairs nerakstīja saviem draugiem. Vēlāk no de Sevrēza kundzes, kas to pateica saviem diviem trim mīļākiem, dabūja zināt, ka viņš iestājies kādā Nansī klosterī.
Bazēns kļuva par laicīgu klostera brāli.
Atoss palika musketieris un kalpoja d'Artanjana vadībā līdz 1631. gadam, kad pēc ceļojuma uz Turēnu arī izstājās no dienesta, aizbildinādamies ar to, ka esot saņēmis Rusijonā nelielu mantojumu.
Grimo sekoja Atosam.
D'Artanjans trīs reizes cīnījās divkaujā ar Rošforu un trīs reizes to ievainoja.
— Ceturto reizi es jūs droši vien nonāvēšu, — viņš sacīja, sniegdams roku Rošforam, lai tam palīdzētu piecelties.
— Tādā gadījumā būs labāk jums un man, ja vairāk necīnīsimies, — ievainotais atbildēja. — Pie joda, jūs man esat daudz simpātiskāks nekā varat iedomāties! Es taču varēju pēc mūsu
pirmās tikšanās pateikt kardinālam pāris vārdu, un jūsu galva būtu noripojusi no pleciem.
Abi apskāvās, bet šoreiz no visas sirds un bez kādām apslēptām domām.
Planšē dabūja ar Rošfora palīdzību seržanta pakāpi gvardē.
Bonasjē kungs dzīvoja klusi un mierīgi, nezinādams, kas noticis ar viņa sievu, un arī neraizēdamies par to. Kādu dienu viņš pārsteidzīgi atgādināja par sevi kardinālam; kardināls lika viņam atbildēt, ka parūpēšoties, lai turpmāk viņam nekā netrūktu.
Un tiešām, kad nākošajā dienā pulksten septiņos Bonasjē kungs izgāja no mājām, lai dotos uz Luvru, viņš Fosuajē ielā vairs neatgriezās. Labi informēti cilvēki izteica domas, ka devīgā eminence kardināls izgādājis viņam brīvu uzturu un mājokli kādā no karaļa pilīm.
Beigas
ALEKSANDRS DIMĀ (TĒVS)
KOPOTI RAKSTI TRĪSPADSMITAIS SĒJUMS
trīs musketieri
Parakstīta iespiešanai 1.06.94. Reģistr. Nr. 2-0874. Formāts 60x90/16. Ofseta papīrs. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. Pas. Nr. 161. Firma «Genmarin». Iespiesta tipogrāfijā «Rota», LV-1011 Rigā, Blaumaņa ielā 38/40.