Kad pametu skatienu atpakaļ, man šķiet, ka mūsu dārzs man rādījies sapņos. Tas bija skaists, nesalīdzināmi skaists, burvīgi skaists, bet tagad tas mums ir zudis, un es to nekad vairs neredzēšu.
Dārzs ir zaudēts uz mūžiem, taču esmu atradusi viņu, un ar to man pietiek. Viņš mani mīl, kā prot; es viņu mīlu ar visas savas kaislās dabas kvēli, kā manam dzimumam un vecumam, manuprāt, piedien. Kad jautāju sev, kāpēc viņu mīlu, man ir skaidrs, ka es to nesaprotu un, patiesību sakot, arī sevišķi necenšos saprast; tādai mīlestībai, pēc manām domām, nav nekā kopēja ne ar prāta apsvērumiem, ne ar statistiku kā mīlestībai pret citiem rāpuļiem un dzīvniekiem. Jā, droši vien te tieši ir šī noslēpuma atslēga. Es mīlu dažus putnus, tāpēc ka viņi tik jauki dzied, bet Ādamu es nebūt nemīlu tāpēc, ka viņš dzied, — nebūt ne. Jo vairāk viņš dzied, jo mazāk man tas patīk. Un tomēr es lūdzu viņu dziedāt, jo gribu iemācīties mīlēt visu, kas
viņam patīk, un esmu pārliecināta, ka to izdarīšu, — sākumā es taču galīgi nespēju paciest viņa dziedāšanu, bet tagad jau spēju. No viņa dziedāšanas saskābst piens, bet ari tam nav nozīmes — pie skāba piena tāpat var pierast.
Mīlu viņu ne jau atjautības pēc — nē, tāpēc arī ne. Lai kāds viņš būtu — tā nav viņa vaina, viņš taču nav pats sevi radījis. Viņš ir tāds, kādu viņu radījis dievs, un ar to man pilnīgi pietiek. Esmu nešaubīgi pārliecināta, ka šinī darbā izpaudusies īpaša gudrība. Ar laiku viņa gara spējas attīstīsies, lai gan nedomāju, ka tas notiks tūlīt. Un kur gan jāsteidzas? Viņš tāpat arī ir pietiekami labs.
Tāpat mīlu viņu ne jau tāpēc, ka viņš būtu delikāts, rūpīgs un smalkjūtīgs — nē; šajā ziņā viņam piemīt savi trūkumi, tomēr arī tiem par spīti viņš ir pietiekami labs, turklāt sācis jau pa druskai pilnveidoties.
Manas mīlas cēlonis nav arī viņa čaklums — nē, arī ne. Man šķiet, viņam piemīt šī īpašība, un es nesaprotu, kāpēc viņam gribas to no manis slēpt. Tas ir vienīgais, kas mani skumdina. Visu pārējo viņš man tagad vaļsirdīgi izstāsta. Esmu pārliecināta, ka neko citu viņš no manis neslēpj. Mani apbēdina, ka viņš uzskata par vajadzīgu kaut ko man neizpaust, un reizēm es ilgi nevaru aizmigt, mocīdamās ar šīm domām. Bet es piespiedīšu sevi izmest tās no galvas — jo bez tām mana laime būtu pilnīga.
Mīlu viņu arī nevis tāpēc, ka viņš būtu sevišķi izglītots, — nē, tāpēc ne. Viņš izglītību ieguvis pašmācības ceļā un patiesi zina veselu lēveni dažādu lietu, taču tam visam nav nekādas nozīmes.
Mīlu viņu arī nevis tāpēc, ka viņš būtu cēls un bruņniecisks, — nē, tāpēc ari ne. Viņš mani nodeva, tomēr es viņu nevainoju, manuprāt, šī īpašība piemīt visam viņa dzimumam, un viņš taču šo dzimumu nav radījis. Protams, es viņu nekad nenodotu, drīzāk ietu bojā, bet tas savukārt raksturīgs manam dzimumam, tāpēc es neuzskatu, ka tas būtu mans nopelns, jo es savu dzimumu neesmu radījusi. Kāpēc tad es galu galā viņu mīlu? Iespējams, vienkārši tāpēc, ka viņš ir vīrietis.
Sirds dziļumos viņš ir labs, un par to es viņu mīlu, taču, ja viņš būtu ari citāds, es tik un tā viņu mīlētu. Ja viņš sāktu mani rāt un sist, es viņu aizvien vēl mīlētu. Es to zinu. Man šķiet, viss izskaidrojams ar to, ka tāds nu reiz ir mans dzimums.
Viņš ir stiprs un skaists, un par to es viņu mīlu un jūsmoju, un lepojos ar viņu, bet es viņu mīlētu tik un tā, pat ja viņš tāds nebūtu. Ja viņš izskatītos neglīts — vienalga, es viņu mīlētu; ja viņš būtu kroplis — es tāpat viņu mīlētu un strādātu viņa vietā, un būtu viņa verdzene, un aizlūgtu par viņu, un sēdētu nomodā pie viņa guļvietas, kamēr vien dzīvotu.
Jā, domāju, ka mīlu viņu vienkārši tāpēc, ka viņš ir mans, un tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Man liekas, cita iemesla nav. Un tāpēc laikam esmu jau sākumā izlēmusi pilnīgi pareizi: tādai mīlestībai nav nekā kopēja ne ar prāta apsvērumiem, ne ar statistiku. Tā vienkārši atnāk nez no kurienes, un izskaidrot to nav iespējams. Un tas nav arī vajadzīgs.
Tādas ir manas domas. Bet es taču esmu tikai sieviete, gandrīz vēl bērns, turklāt pirmā sieviete, kas pūlas izprast šo jautājumu, un ļoti var būt, ka pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ esmu secinājusi nepareizi.