«Mūsu apbrīnojamā civilizācija? Neiebildīšu pret šo epitetu — tas dod pareizu raksturojumu, — taču es iebilstu pret pārmērīgo un pašapmierināto sajūsmu, ko tas sevī ietver. Visas atsauksmes un it īpaši jūsējā, ekselence, liecina, ka šķīstā, jaukā, naivā un gaišā Ēdenes civilizācija bija tūkstoš miljonu reižu vērtīgāka par mūsējo. Kas ir civilizācija šā vārda precīzajā izpratnē? Morāli tā nozīmē ļauno kaislību apspiešanu un uzvedības līmeņa pacelšanu; garīgi — elku dievu satriekšanu un Dieva nosēdināšanu tronī; materiāli — maizi un taisnīgu apiešanos ar lielāko cilvēces daļu. Tā ir parastā formula, parastā definīcija; visi to pieņem un ir ar to pilnīgi apmierināti.»
«Mūsu civilizācija zināmos ārējos efektos ir apbrīnojama; apbrīnojami ir tās žilbinošie zinātnes sasniegumi un dzirkstošā izgudrotāju izdoma; apbrīnojama ir materiālā pārpilnība, kuru tā dēvē par attīstību, progresu un citos mīlināmos vārdos; apbrīnojama ir iespiešanās dziļajos Dabas noslēpumos un uzvara pār tās stūrgalvīgajiem likumiem; apbrīnojami ir ārkārtīgie finansiālie un tirdznieciskie sasniegumi; apbrīnojama ir naudas kāre un vienaldzība, ar kādiem līdzekļiem šo naudu iegūst; apbrīnojami ir agrāk neredzētie milzīgie personiskā īpašuma apjomi un devība, ar kādu tos ziedo sabiedriskās kultūras iestādēm; apbrīnojama ir kliedzošā nabadzība; apbrīnojami ir pārsteigumi, kurus sagādā dižais nesen dzimušais bērns Organizācija, kas ir veikalnieciskā intelekta jaunākais produkts un dara brīnumus gan transportā, gan rūpnīcās un fabrikās, gan sakaru sistēmā, gan jaunu ziņu medīšanā, grāmatu izdošanā, žurnālistikā, gan darba aizsardzībā un strādnieku apspiešanā, gan nacionālo partiju pārvēršanā par rāmu avju
bariem, stingri turot tās pazemībā un paklausībā, gan valsts amatu liegšanā cilvēkiem ar saprātīgu galvu un raksturu, gan pērkamu likumdevēju iestāžu, pļāpīgu kongresu un ierāvēju domnieku ievēlēšanā, dodot tiem iespēju aplaupīt pilsētu un par kukuļiem ņemt savā aizsardzībā spēļu namu īpašniekus, zagļus, prostitūtas un profesionālus pavedējus. Tā ir civilizācija, kas nolaupījusi dzīvei vienkāršību un bezrūpību, aizstājot mieru, dzejiskumu, liegos ilgu sapņus un jausmas ar naudas drudzi, netīrām iegribām, vulgāru godkāri un miegu, kas nenes atspirdzinājumu; tā izgudrojusi tūkstoš nevajadzīgu greznību un padarījusi tās par nepieciešamību; tā iekairinājusi tūkstošiem netiklu alku un nevienu no tām neapmierina, tā nogāzusi no troņa Dievu un nosēdinājusi tā vietā mamonu.»
«Reliģija pārvietojusies no sirds uz muti. Tā saka Noass. Bija laiks, kad divas sektas, kuras šķīra viens vienīgs doktrīnas matiņš, par šo matiņu kāvās, slepkavoja, spīdzināja, vajāja un mira. Tāda bija reliģija, kas iemājoja cilvēku sirdīs; bez tās nevarēja dzīvot, jo tā pati dzīvoja; reliģija bija cilvēks un cilvēks — reliģija. Kas tagad cīnās par savu reliģiju citādi kā ar muti? Jūsu civilizācija piesaukusi plūdus. Tā teica Noass, un viņš gatavojas.»