*** Francijas Margarita, Margarita Valuā (1553-1615) — Francijas karaļa Indriķa II un Katrīnas Mediči meita; Navarras Indriķa, vēlāk Francijas karaļa Indriķa IV pirmā sieva.
** Kārlis Lielais (ap 742-814) — Pipina īsā dēls, Karolingu dinastijas dibinātājs, no 800. g. imperators; viņš radīja milzīgu impēriju, kas saira pēc viņa nāves; tās sastāvā ietilpa mūsdienu Francija, Rie- tumvācija un Dienvidvācija, Austrija, Beļģija, Holande, Ziemeļitā- lija un Vidusitālija, Spānijas ziemeļaustrumi.
10 3aK. 123
* Albērs de Liņī, Ludviķa XIII favorīts un viņa pirmais ministrs bija galvenais maršala d'Ankra (Končini Končini) slepkavības organizators.
[1] vestālietes — senajā Romā dievietes Vestas priesterienes, kas deva šķīstības zvērestu; tā lauzēju dzīvu ieraka zemē.
[2] hermejs — grieķu mitoloģijā Zeva un Majas dēls, ceļojumu, ganību, lopu, tirdzniecības, vingrošanas un daiļrunības dievs. Viņš bija arī dievu vēstnesis un pavadīja mirušo dvēseles uz pazemes valstību. Viņu attēloja ar spārnotām sandalēm, zizli rokā un bruņu cepurē.
[3] irīda — grieķu mitoloģijā varavīksnes dieviete; viņu attēloja ar spieķi čūskas veidā un upurtrauku.
[4] venēru.
[5] olivjē patrī (1604-16H1) — ievērojams franču advokāts.
[6] talmans de reo (1619-1692) — franču rakstnieks, grāmatas ,Reģentu vēsture" autors.
[7] bernardo licīno Pordeone — 16. gs. itāļu mākslienieks, pazīstams kā portretists.
[8] antoniss van deiks (1599-1641) — izcils flāmu gleznotājs, strādājis galvenokārt portreta žanrā.
[9] kleopatra (69-30 p. m. ē.) — Pēdējā Ptolomeju dinastijas Ēģiptes valdniece (51 -30 g. p. m.ē.), kuras skaistums apbūra Jūliju Cēzaru un Marku Antoniju. 17. gs. augstākajā sabiedrībā ļoti populārs bija Lakalpreneda daudzsējumu romāns par Kleopatru.
[10] Šombergi — vācu dzimta, no kuras nākuši vairāki ievērojami franču armijas militārie darbinieki. Dimā acīmredzot te domā Gaspāru de Šombergu, grāfu de Nanteilu (1540-1599), kurš ar savu varonību izpelnījās Indriķa III un Indriķa IV atzinību.
[11] fransuā de Lavjevils (1510-1571) — Francijas maršals.
[12] kārlis ix — Francijas karalis (1560-1574) no Valuā dinastijas, kurš atļāva Bērtuļa nakti un pats no Luvras logiem šāva uz hugenotiem.
[13] avabruāzs parē (ap 1509-1590) — slavens franču ārsts, saukts par franču ķirurģijas tēvu.
,mirama" — kardināla rišeljē sarakstīta traģēdija.
[15] kārlis v — Svētās Romas impērijas imperators (1519-1556) un Spānijas karalis (1516-1556), kurš valdīja kā Kārlis I. Romas impērijas sastāvā ietilpa Spānija, Nīderlande, Itālija, Sicīlija, Sardīnija un Spānijas kolonijas Amerikā, kā arī vācu zemes. Laikabiedri mēdza teikt, ka viņa impērijā „saule nekad nenoriet".
lul levo (1612-1670) — slavens franču arhitekts, viens no slavenākajiem klasicisma pārstāvjiem; viņš cēla Vensenas pili un strādāja Versaļā.
[17] asūrs (Artakserkss) — Bībelē minēts persiešu valdnieks. Svinībās saviem galminiekiem Asūrs kvēpināja smaržzāles — vīraku. Pārnestā nozīmē „kvēpināt vīraku" nozīmē kādam glaimot, slavēt kādu.
[18] amāns — persiešu valdnieka Asūra favorīts, kurš, apskauzdams savu sāncensi Mardoheju, plānoja iznīcināt visus Persijas ebrejus, bet Asūra sieva, ebrejiete Estere, atmaskoja Amānu,un viņu pašu pakāra Mardohejam domātajās karātavās.
[19] pēc bībeles Ādama un Ievas otro dēlu Ābelu nokāva viņa brālis Kains, apskauzdams viņu par lielāku Dieva labvēlību.
[20] mitridats vi eipators, saukts ari par Lielo — Pontijas valsts valdnieks (114-63 p.m.ē.). Baidīdamies, ka viņu nogalinās, Mitridats ilgu laiku pieradināja sevi pie dažādām indēm. Kad viņš nolēma izdarīt pašnāvību, valdnieks bija spiests pavēlēt vergam, lai tas viņu nogalina, jo, kā vēsta leģenda, indes vairs uz viņu neiedarbojās.
[21] anatēma — baznīcas lāsts un svinīga kristieša izslēgšana no baznīcas.
[22] džidželli — pilsēta Kabīlijā, Alžīrijas teritorijā.
[23] ludviķis ix Svētais — Francijas karalis (1226-1270) no Kapetingu dinastijas; 1248.g. vadīja septīto krusta karu; 1250.g. sarāceņi viņu sagūstīja un viņš tika izpirkts no gūsta par simttūkstoš sudraba markām; 1270.g. vadīja pēdējo astoto krusta karu, bet tūlīt pēc izkāpšanas Kartāgā saslima ar mēri un nomira. Pēc Ludviķa IX nāves pāvesta Bonifācija VIII bulla 1297.g. pasludināja viņu par svēto.
[24] maltas ordenis — Svētā Jaņa ordenis viduslaikos; dibināts 12 gs. Palestīnā un sākumā atradās Kiprā Rodosā, bet kopš 16. gs. Maltas salā.
[25] teofrasts (ap 372-287 p.m.e.) — grieķu filozofs, slavenā darba „Raksturi" autors.
[25] Longs — grieķu rakstnieks 3. vai 4. gs., romāna „Dafnijs un Hloja" autors.
[26] ludviķis xi — Francijas karalis (1461-1483). Centās nostiprināt karaļa varu un apvienot Franciju, nekautrēdamies izmantot visus līdzekļus. Cietsirdīgi apspieda lielākos feodāļus, kuri centās traucēt piepildīt viņa mērķus.
[27] pie šis grieķu piejūras pilsētas 1571. g. 5. X spāņu un portugāļu flote Austrijas dona Huana vadībā guva izšķirošo uzvaru pār turku floti.
[28] džovanni Luidži Fiesko, grāfs Lavaņja (1522-1547), — Dženovas patricietis, kurš 1547. g. 2. janvāra naktī vadīja sacelšanos pret Dženovas dodžu Andrea Doriju. Sākumā sazvērnieki guva panākumus, bet negaidīti Fiesko, kāpdams savā galerā, iekrita ūdenī un smagā apbruņojuma dēļ noslīka. Kardināla de Reca aprakstītā Fiesko sazvērestība izmantota daudzos literāros darbos, t.sk. arī Šillera traģēdijā.
[29] gabara — buru transportkuģis ar 1-3 mastiem. Reizēm to lietoja kā transporta kara kuģi, un tad tam uz borta bija vairāki lielgabali. Francijā par gabarām sauca nelielas jūras vai upju plakandibena kravas baržas.
[30] daidals — sengrieķu mitoloģijā mehāniķis, arhitekts un tēlnieks. Viņš uzcēla Krētas valdniekam Mīnojam slaveno labirintu, kurā pēc tam viņu pašu ieslodzīja. Daidalam un viņa dēlam Ikaram izdevās no turienes glābties, aizlidojot ar spārniem no vaska un spalvām.
[31] gordijs — leģendārs frīģijas valdnieks, kas sākumā bija vienkāršs zemkopis. Pēc iepriekšējā valdnieka nāves orākuls lika ievēlēt par valdnieku to, kuru frīģieši pirmo sastaps, braucot ar vezumu. Šis cilvēks izrādījās Gordijs. Pēc tam viņš ratus, kas viņam dāvāja varu, veltīja Zevam. Teika vēsta, ka vezums bijis sasiets ar ārkārtīgi sarežģītu mezglu. Pēc leģendas Maķedonijas Aleksandrs, nevarēdams to atraisīt, ar zobenu pārcirta mezglu.
[31] Koliņī Gaspārs de Šatijons (1519-1572) — grāfs, admirālis, no 1569. g. franču hugenotu vadonis. Viņš bija viens no pirmajiem Bērtuļa nakts upuriem un neilgi pirms tam tika ievainots katoļu organizētajā atentātā.
[31] Epizode no romana „Trīs musketieri", kur stāstīts, kā četri draugi aizsarga Senžervē bastionu.
[31] Hērakls — sengrieķu mitu varonis, dieva Zeva un mirstīgās sievietes Alkmē- nes dēls. Viņa slavenie varoņdarbi bija viena no populārākajām mītu tēmām.
Tēsējs — Atēnu valdnieka Egeja dēls, leģendārs varonis, kuru senatnē uzskatīja par vēsturisku personu. Plaši pazīstams nostāsts par viņa mīlestību pret Ariadni un par Mīnotaura nogalināšanu.
[31] Grieķi karos izmantoja degmaisījumus; tie bija izplatīti arī Rietumeiropā viduslaikos; pēc ķīmiskā sastāva tie bija līdzīgi pulverim.
[32] par pretoriāņiem sauca seno romiešu karavadoņu, vēlāk ari imperatoru personīgo apsardzi, kas imperatora Augusta laikā jau bija ievērojams spēks. Impērijas vēlākajā posmā viņi nereti atbalstīja sazvērestības, piedalīdamies gan imperatoru gāšanā, gan pacelšanā uz troņa.
[33] kabala — mistiska Bībeles interpretācija, kas balstas uz skaitļu, burtu un vārdu simboliskajām nozīmēm. Šeit — kaut kas neskaidrs un sarežģīts.