Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 18

NOSPIESTĪBA

Jasmīni tveicīgi smaržo. Brīnišķa uzplaukst roze. Bet manu labāko draugu — Ēd tuberkuloze. Vālodze dzied un klaigā. Trauc vēji un sačukstas slepus. Es klausos, kā manu draugu Nomoca klepus. Pļāvēji sasaucas pļavās. Skan ganu gavilēs meži. Ārsts paraksta manam draugam: Gultas režīms. Ārsts saka: jums kalni un saule Spēs dzīvību atdot kā burvji. — Mums vakaros istabu apņem Auksts drēgnums no purva. Un daudzreiz šķiet, ka tikai tāpēc Sien zeme sev skaistuma jostu, Lai nospiestie izjustu asāk Savas bēdas un postu. Bet klusa tukšuma sirds samulsusi taujā — Kad atkal neprātīgais nemiers sauks?