Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 20

DVĒSELE TUMSĀ

Vai ārprāts tas, kas stīvām acīm manī raugās un kaitinoši skaļi smej? Nē, tā jau dvēsele ir tumsā, kas neprātīgos smieklos asras lej. Tā raud, ka sapņu priekškars norauts tika, kas īstenību sedz, Un tagad tā tik zaimus un melus, viltu visur redz. Nevienam nebūs redzēt, kas dvēslē dziļi kvēl, Un tāpēc neprātīgi tā tumsā smiesies vēl.