Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 21

BRĪNUMS

Es gaidu, gaidu . . . Nezinu, ko gaidu. Kad saule rītā lec, es sevī klusi smaidu Un ticu — brīnumu šī jaunā diena nes. Nāk vakars. Blāzma izdzisdama sārti kvēlo. Sirds gaida vēl... Sirds kaut ko klusi žēlo, Bet tikai sāpju skaņas plūst no tālienes. Kad visas ugunis būs izdzisušas Un visas klusās dziesmas apklusušas — Es zinu, naktij citāds brīnums līdzi nāks. Kā briesmīgs lāsts tas nāks. Bet nāks!