Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 25

NEMIERA VARĀ

Var ilgi sevī noslēgties un klusēt, Un vientulībā skumju laimi rast. Var ilgi aizmirsties un mierā dusēt, Un skaļo dienu troksni neizprast. Bet tad kā viesulis grābj nemiers tevi Un balsis neprātīgas skaļi sauc Kā jūrā bangotā tu dzīvē iesvied sevi Un nezināmai ostai pretī trauc Kad atmosties — jau garām vētra straujā. Tev dvēsle tukša šķiet kā izdzerts trauks. Bet klusā tukšumā sirds samulsusi taujā — Kad atkal neprātīgais nemiers sauks?