Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 30

SKUMĪGS VAKARS

Kāds gan šis vakars savāds, gurdens un skumīgs Apses drebēja gatvē, zvaigznes no debesīm lija. Nebija žēli man zvaigžņu, ne arī birstošo lapu; Mierīgi varēju domāt par dzīvi vai izraktu kapu. Norima nemiers un sāpes, kas izdzina mani laukā, - Vakaram nākot, tā mitas lietus un brāzmaina auka. Bezgala vientuļas skumjas kā smaga magoņu elpa Uzgūlās dvēselei. Rudens vējoja telpā.