Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 61

MEITENES ATVADĪŠANĀS

Es biju pavasars un cīrulis, un dziesma, Es dzīvē šūpojos kā vējā ziedošs zarš, Bij manas domas kvēlākas par liesmu, Mans prieks bij zvīļš kā pirmais saules stars. Šai laikā līksmajā es aizeju no dzīves, Bet jūs, kas paliekat, jums tālāk jānokļūst. Jums tālāk jāsargā ir Dzimtene un brīve, Par šķēpu jākļūst jums, kas neliecas, ne lūst. Kļūs dzīve skaistāka ik dienu, gads no gada, Būs rudens zeltaināks, būs siltāks pavasars, Un naida nebūs vairs, būs tauta tautai rada, Prieks zemi apspīdēs kā smaids, kā saules stars. Par mani neraudiet. Ar maigo vakarvēju Man kādreiz sveicienu no tāles atsūtiet Un dzīvi mīliet tā, kā es to iemīlēju. Kas skaisti dzīvojis, tam žēl nav projām iet.