Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 72

KĀ MEŽĀ SAUC, TĀ ATSKAN

Literāras parodijas

* * *

Bet naida nebija sirdī, Un dusmas jau ātri plaka — Kā lietus laikā irdnē Pazūd runča kaka.

Māris Čaklais,

krāj. «Lapas balss»

Lai veiktu dzejā eksperimentus, Var lietot arī ekskrementus. Jo re, kā atskaņa uz «plaka» It gauži noder runča kaka.

* * *

Ļaudis un mašīnas vienādi skan. Ļaudis un vitrīnas vienādi skan. Ļaudis un antenas vienādi skan. Sieviete skan. Vīrietis skan.

Monta Kroma,

žurn. «Zvaigzne»,

1969, 22. num.

Te atliek tikai papildināt, Ka arī tukša muca skan.

* * *

Ar nāsīm mani skaļi ievelk iela. Ja neesmu garda, nāsis mani izpūš pēc brītiņa... ---------------------------------------------Ja esmu garda, iela mani ievelk dziļāk. ----------------------------------------------Katru rītu ar nāsīm mani skaļi ievelk iela, Un es esmu platē, Un iela ap mani Zadinās: vai tu Esi vieglā lillā Un balti zaļi strīpaina?...

Monta Kroma,

žurn. «Liesma»,

1970, 6. num.

Es gāju pa ielu, un iela iešņauca mani nāsīs, Bet ielai bija iesnas, un tā mani Atkal izšķaudīja. Tad iela iespēlēja mani platē Un laida vaļā: Vai tu esi lillā No balti zaļi Strīpainā piecdesmitgrādīgā? Garāmgājēji grozīja Galvas, bet Milicis uzkliedza: — Kurš te ir galīgi pillā? — Es atskatījos, bet Neviena tāda neredzēju.