Acumirk?i - читать онлайн бесплатно полную версию книги . Страница 73
MAMUTOMĀNIJA
* * *
Un zini, pēc tam es izliecos pa logu un pēkšņi jutu savās smadzenēs mamutu. -----------------------------------------------Jo nekas jau neizzūd, jo kādreiz mans lieliskais sencis uz šo mamutu ir skatījies un ir to nogalinājis, un apēdis labāko gabalu. Un tagad ir skaidrs, šis mamuts auļo manās asinīs... Monta Kroma,
krāj. «Lūpas. Tu. Lūpas. Es.»
Nu redzat, kas noticis ar dzejnieci, kuras lieliskais sencis bija apēdis mamuta pakaļas šķiņķi (toreiz vēl sanitārās kontroles nebija). Tāpēc, latvieši, domājot par savas tautas nākotni, neskatieties uz cūkām, nekaujiet cūkas un neēdiet cūkas gaļu, Jo, redzat, arī jūs kādreiz būsiet lieliski senči, un tad jūsu pēcteču smadzenēs un asinīs auļos... Nu kas? * * *
Un mamutīgi spīd mamutīga saule caur aizmamutotiem logiem, un viss šis mantojums mani pašu pārvērš mamutā.
Andris Bergmanis ,
krāj. «Uzdāvini man tīru sniegu»
Ja vienam mamuts tikai galvā, Tad otrs pats jau mamuts spalvains Un raksta mamutiskas dzejas, Par kurām «laji» smīn un smejas. Kad izies mamuti no modes Un mini kleitas grauzīs kodes, Varbūt pa zaļo dzejas mauru Tad bradās milzu dinozauri?