Krodziniece
Kā nu ne, tētiņ! Tūliņ atnesīšu. (Aiziet.)
Misaīls
Ko tu, biedri, tā noskumis? Rau, te leišu robeža, līdz kurai tev
tik ļoti gribējās aiztikt.
G r i g o r i j s
Kamēr vēl neesmu Lietuvā, tikmēr nevaru būt mierīgs.
Varlaams
Ko tu tai Lietuvai tā pieķēries? Lūk, mēs, Misaīla tēvs un es,
grēcīgais, kā izmukām no klostera — tā ne par ko vairs nebē-
dājām: va4 i Lietuva vai Krievija, vai cepts vai vārīts — tas viss
ir viena alga man, kad tik mums vīna būtu gan… Un tur jau
vīns nāk arīdzan! …
Misaīls
Tad ta brangi teikts, Varlaama tēv.
Krodziniece (ienāk)
Se jums, mani tētiņi. Dzeriet veseli.
Misaīls
Paldies, mana mīļā, lai dievs tevi svētī. (Dzer.)
Mūki dzer; Varlaams iesāk dziesmu:
Tajā pilsētā, toreiz Kazaņā …
Varlaams (Grigorijam)
Ko tad tu nevelc un nevelc līdzi.
G r i g o r i j s
Negribu.
Misaīls
Na, tava paša vaļa …
Varlaams
Mums, ģirliem, tur nav daļa, Misaīla tēt, — iedzersim mēs labāk
mēriņu uz krodzinieces tēriņu …
Bet vai zini, Misaīla tēv; kad iedzeru, tad liekuļus neciešu: viena
lieta plītēšana, otra uzpūtīga švītēšana; gribi dzīvot kā mēs —
laipni lūdzam; ja ne — vācies projām pie diviem deviņiem: cūka
nav zosij biedros.
G r i g o r i j s
Dari ko darīdams, apdomā galu, Varlaama tēv! …
Tu redzi, ir es māku reizēm brangi parunāt.
Varlaams
Kādu galu tad man apdomāt?
Misaīls
I aid viņu mierā, Varlaama tēv!
Varlaams
Kas tad šis tāds svētulis? Pats taču mums uzbāzās par biedru;
neviens nezina, kas šis tāds, no kurienes nācis — liet, lūk, vēl ko
iedomājas; varbūt suņa asti… (Dzer un dzied.)
Mūka kārtā dodos es . ..
C i I i g O r i j S (saimniecei)
Kur aiziet šis ceļš?
Krodziniece