G r i g o r i j s
Vai tālu līdz Lujas kalniem?
Krodziniece
Nav tālu; ap novakaru gan varētu aiztikt līdz turienei, ja tikai
nebūtu cara šķēršļu un sargu.
G r i g o r i j s
Kas tie par šķēršiem! — ko tas apzīmē?
Krodziniece
Nez, kas tur no Maskavas esot izbēdzis, un nu pavēlēts visus
aizturēt un caurlūkot.
G r i g o r i j s (pie sevis)
Te tev nu bij!
Varlaams
Ei, draudziņ! tu jau ap saimnieci lumsties. Tātad tu negribi šņap-
stlties, bet gribi knapstīties, brašs zēns, jāndie, brašs zēns! Kat-
ram savs padomiņš, vienam patīk meita, otram māte, mēs ar
Misaīla tēvu abi žūpas, mums vienas rūpes — kad tik mēs izdze-
ram līdz pašam dibenam. Izdzeram, apsviežam, dibeniņā pie-
dauzām.
Misaīls
Tad ta brangi teikts, Varlaama tēv!
G r i g O r i j S (krodziniecei)
Kā tad viņiem vajaga? Kas tur bēdzis no Maskavas?
Krodziniece
Ej nu tu sazini! vai zaglis, vai laupītājs, tikai te labi ļaudis nevar
vairs godīgi garām paiet. Un kas tur viņiem liels iznāks? Ne
velna neiznāks; ne raiba suņa viņi nenoķers: domā, ka uz lei-
šiem nav vairs cita ceļa ka tik lielceļš vien! Nu, kaut no šenes
pagriezies pa kreisai un ej tik caur silu pa teku līdz tai mazai
baznīciņai, kas tur pie Cekanas strautiņa, un tad griezies taisni
caur tīreli uz Hlopinu, 110 turienes uz Zaharjevu, un tur jau
katrs zeņķis tevi novedīs uz Lujas kalniem. No šiem sargiem tik
vien ir tā labuma, ka viņi spaida ceļiniekus un aplaupa mūs,
nabadziņus. (Dzirdams troksnis.) Kas tur vēl? Ak, tur viņi, nolā-
dētie, iet pārlūkodami!
G r i g o r i j s
Saimnieci Vai nav istabā kāda cita kakta?
Krodziniece
Nav, mīļais, es pati ar prieku paslēptos. Tikai tā slava, ka iet
apkārt pārlūkodami, liec tik vien viņiem priekšā brandvīna un
maizes, un dievs zin ko vēl, — ka viņi izputētu, tie sasodītie! ka
viņi…
(Sargi nāk.)
Sargs
Sveika, krodzinieci
Krodziniece
Veseli, veseli, mīļie viesiņi, lūgtum ienāciet!
Viens sargs (otram klusu)
E, te jau plītē: varēs kādu grasi noplēst. (Uz mūkiem.) Kādu