Varlaams
Mēs dieva vecīši, nabagi mūki, staigājam pa sādžām un lasām
kristīgas dāvanas klosterim.
Sargs (Grigorijam)
Un tu?
M i s a ī 1 s
Mūsu biedrs . ..
G r i g o r i j s
Zemnieks no pilsētiņas, pavadīju večus līdz robežām, no šenes
eju atpakaļ uz mājām.
M i s a 11 s
Tātad tu apdomājies …
G r i g o r i j s (klusu)
Klusē!
Pirmais sargs
Krodziniec, uzliec vēl brandvīna, mēs te ar večiem kopā pa-
dzersim un patrieksim.
Otrais sargs (klusu)
Puisis — tas liekas pliks, no viņa nav ko ņemt, bet tie veči…
Pirmais sargā
Klus, gan mēs viņus dabūsim. Nu, tētiņi mani, kā vedas ar
darbiņiem?
Varlaams
Vāji, dēls, vāji! Kristīgie šajos laikos skopi kļuvuši; naudiņu
mīlē, naudiņu glabā. Maz dievam dod. Un uznāca liels grēks pār
tām zemēm to ļaužu. Visi ir gājuši starp tiem tirgotājiem, tiem
grēciniekiem un muitniekiem, domā uz pasaules bagātību, ne uz
tās dvēseles paglābšanu. Staigā, staigā; lūdzies, lūdzies; reizēm pa
trejām dienām trejus grašus nesalūgsies. Tāda grēka būšana!
Paiet viena nedēļa, paiet otra, paveries maciņā, bet tur tik
maz iekšā, ka ir kauns klosterī rādīties; ko darīt? Aiz bēdām ir
allikumiņu nodzēri; posts vien ira. — Ak, grūti laiki, nu gan
pienākusi mūsu pastara diena …
Krodziniece (raud)
Dievs kungs, apžēlojies un pasargi!
(Kamēr Varlaams runā, pirmais sargs noskatās uz Misaīlu.)
Pirmais sargs
Aļeha! Vai pie tevis cara ukazs?
Otrais sargs
Pie manis.
Pirmais sargs
Dod šurp.
Misaīls
Ko tu uz mani tā noņēmies skaties?
Pirmais sargs
Ko skatos? Lūk še: no Maskavas izbēdzis kāds ļauns ķeceris
Griška Otrepjevs. Vai tu esi to dzirdējis?
Misaīls
Neesmu vis.