Mels! Ne katru vārdiņu redzami raksta. Lasi «Ķert un pakārt».
Grigorijs
«Un pakārt. Un gadu tam blēdim Griškam , . . (skatās uz Variaamu)
pāri par 50, vidējs augums, pauris pliks, bārda viņam sirma,
vēders nokāries.»
(Visi skatās uz Variaamu.)
Pirmais sargs
Puiši! Šekur! Griška! turiet, sieniet viņu! Tad tā gan ne domāt
nedomāju, ne miklā neminēju.
Varlaams (izraudams papīru)
Laidiet mierā, blēži! Kāds es jums Griška, ko? 50 gadu vecs,
sirma bārda, vēders nokāries! Nē, brāl, par jaunu tu vēl ar mani
jokus dzīt. Es sen neesmu lasījis un tik vāji redzu, bet te jau
redzēšu, kad cilpa kaklā. (Lasa burtodams.) «U-n un g-a ga, d-u
du gadu vi-ņam.. . 20.» Ko, brāl, kur te 50? raug še — 20.
Otrais sargs
Jā, man ar tā ir prātā, 20 — tā mums ar bija teikts.
Pirmais SargS (uz Grigoriju)
Tu jau, brāl, kā liekas, jokupēteris.
(Kamēr Varlaams lasa, Grigorijs stāv galvu nodūris, roku azotē.)
Varlaams (lasa tālāk)
«Un no auguma viņš mazs, krūtis platas, viena roka īsāka par
otru, acis zilas, mati sarkani, uz vaiga kārpa, uz pieres otra
kārpa.» E, draudziņ, vai tas tik neesi tu pats?
Grigorijs
(piepeši izrauj dunci; visi no viņa atkāpjas; viņš lec pa logu laukā)
Sargs
Turi, turi!
(Visi skrien mistru mistrām.)
MASKAVA, ŠUISKA NAMS
Suiskis, pulks viesu. Vakariņas
Suiskis
Vēl vīnu šurp!
(Pieceļas, pēc viņa visi citi.)
Nu, mani dārgie viesi,
So beigu kausu! Puis, sāc lūgšanu!
Zēns
Dievs kungs, tu mūžīgi un visur esošs,
Uz saviem kalpiem mīļi uzklausies:
Lai lūdzamies par savu valdnieku,
No tevis celto, dievabijīgo
Un visu Kristus ļaužu patvaldoni.
Kungs, sargā viņu kaujā, palātās
Un ceļa tālumā, un dusas vietā.
Lai ienaidnieki trīs tā rokas priekšā,
Lai viņa slava dimd pār zemju zemēm;
Lai viņa dzimta veselībā zied.
Lai viņas dārgie zari ēnu pleš
Pār visu pasauli; bet mums, kas viņa kalpi,