Pilns apžēlošanas un pacietības;
Lai viņa prāta, gudrā, neizsmeļamā,
Dziļdziļais avots mūžam rit pār mums.
Uz to šo carakausu paceļot,
Mēs tevis lūdzamies, tu debess kungs!
Š U i S k i S (dzef)
Lai dzīvo mūsu augstais valdnieks!
Nu esiet sveiki, mani dārgie viesi;
Paldies, ka neliedzāties iebaudīt
Ar mani mielastu. — Nu, labu nakti!
(Viesi aizietj viņš pavada tosrlīdz durvīm.)
P u š k i n s
Tik tikko projām aizdabūji; nu, kņaz Vasilij Ivanovič, es jau
domāju, ka mums neizdosies i ne vārdiņu parunāt.
Suiskis (sulaiņiem)
Ko jūs te slaistāties, mutes atplētuši? Jums tik gribas noklausī-
ties, ko kungi runā. Noņemiet galdu un vācieties laukā. — Ko
labu teiksi, Afanasij Mihailovič?
P u š k i n s
Tīri brīnumi vien ir!
Mans brāļadēls, Gavrila, atsūtīja
Man šodien ziņnesi no Krakovas.
Suiskis
Nu?
Puškins
Brīnumziņas raksta brāļadēls.
Ka Jāņa Bargā .. . paga …
(pieiet pie durvīm un apskata)
mantnieks Dmitrijs
Kas bij ar Godunova ziņu nokauts . ..
Š u i s k i s
Jā, tā jau veca lieta!
Puškins
Pagaidi —
Šis Dmitrijs dzīvs.
Š u i s k i s
Vai re! Jā, tā tik vēsts!
Tad Dmitrijs dzīvs! Nu, tiešām brīnums, brīnums!
Vai tas ir viss?
Puškins
Pag, paklausies līdz galam:
Lai viņš nu ir kas būdams, glābtais bērns
Vai cara dēla veidā tikai spoks,
Vai arī blēdis, viltnieks — bezkauņa,
Bet viens ir tiesa: Dmitrijs parādījies.
Š u i s k i s
Tas nevar būt.
Pats Puškins redzējis,
Kā Dmitrijs poļu galmā ieradies,