Fjodors
Te maskaviešu zeme uzzīmēta,
It visa valsts. Te, paskat, Maskava,
Te Novgoroda, tālāk Astrahaņa.
Te jūra, te, lūk, Permas tumšie meži,
Un te, lūk, Sibīrija.
Cars
Kas tas tāds,
Kas te tā līču ločiem iet?
Fjodors
Tā Volga.
Cars
Cik brangi! Saldi augļi mācībai!
It kā no debešiem tu pārredzi
Uz reizi visu valsti, pilis, upes …
Dēls, mācies: zināšana saīsina
Mums straujās dzīves garo pamācību.
Reiz atnāks laiks — varbūt jo drīzi vien —
Sīs zemes, kuras tagad papīrā
Tu gudri uzzīmēji, visas nāks
Zem tavas rokas, tavas valdības.
Dēls, mācies vien, un gaišāk tu un vieglāk
Tad noģidīsi valdīšanas pūles.
(Ienāk Semjons Godunovs.)
Redz, Godunovs pie manis nāk ar vēsti.
(Ksenijai) Ej, mīlulīt, uz savu istabu;
Ar dievu, meitiņ, dievs lai dod tev mieru.
(Ksenija ar aukli aiziet.)
Ko teiksi, brāl Semjon?
Semjons Godunovs
Šorīt
Ar ausmu manim slēpu vēsti nesa
Kāds Puškina un arī Suiska kalps.
Cars
Nu, ko?
Semjons Godunovs
Pirmkārt par Puškinu man ziņoja,
Ka vakarrīt pie viņa atjājis
No Krakovas kāds ziņnesis, pēc stundas
Bez raksta ticis sūtīts atpakaļ.
Cars
Lai saķer ziņnesi.
Semjons Godunovs
Jau viņu gūsta.
Cars
Un Suiskis?
Semjons Godunovs
Suiskis vakar mieloja
Pie sevis draugus: abus Miloslavskus