ēna —
Vai tiešām ēna manu kroni noraus?
Vai skaņa laupīs troni maniem bērniem?
Es neprātīgais! Ko es izbijos?
Tik dvašas pūsma — un šā spoka nav.
Mans apņēmums — es nerādīšu baiļu;
Bet piesardzīgam, modram jābūt man …
Ak Monomaha cepure, tu smaga! —
KRAKOVA, VIŠŅEVECKA NAMS
Viltvārdis un paters Cerņikovskis
V i lt v ā r d i s
Nē, tētiņ, kavēkļu nekādu nebūs!
Es savas tautas garu pazīstu; —
Tas dievbijīgs, bet ir bez iekarsuma,
Un cara piemērs tam ir svēts:
Tas iecietīgs pret citām ticībām.
Es galvoju, ka divos īsos gados
Jau visa tauta, visa baznīca
Par galvu atzīs Romas pāvestu.
P a t e r s
Tad lai tev palīdz svētais Ignatijs,
Kad būs mums citi laiki atnākuši!
Līdz tam, carevič, glabā dvēselē
Šī debess balvojuma svēto sēklu.
I lieku vaigu rādīt atklātībā
Mums dažreiz pavēl svētais pienākums:
Jo tavus vārdus, darbus — ļaudis tiesā;
Viens dievs tik lūko tavus nodomus.
V i lt v ā r d i s
Amen. Kas tur?
(Ienāk sulainis.)
Ej, teic: mēs pieņemam.
(Durvis atdarās, ienāk bars krievu un poļu.)
Jūs, mani biedri! rīt mēs izjāsim
No Krakovas. Es, Mņišek, piestāšu
Pie tevis Samborā uz trijām dienām.
Es zinu, tava viesmīlīgā pils
Stāv mirdzēdama smalkā greznumā
Un lepojas ar jaunu saimnieci.
Tur ceru satikt skaisto Marinu.
Bet, mani draugi, lietuvji un krievi,
Kas sacēluši brāļu karogus
Pret mūsu ienaidnieku Borisu,
Pret mana troņa nekaunīgo zagli,
Drīz — slāvu dēli — jūsu bargos pulkus
Es sengaidītā cīņā vedīšu;
Bet jūsu starpā redzu jaunas sejas.
Gavrila Puškins
Sie atnāca pie tavas žēlastības