V i lt v ā r d i s
Paldies, bērni,
Šurp, mani draugi! Puškin, teic, kas vārdā
Šim skaistulim?
Puškins
Kņazs Kurbskis.
Viltvārdis
Skanīgs vārds!
(Kurbskim) Vai esi rados viņam varonim,
Kas ņēma Kazaņu?
Kurbskis
Es viņa dēls.
Viltvārdis
Vai viņš vēl ir starp dzīvajiem?
Kurbskis
Nē, miris jau.
Viltvārdis
Tas bija vīrs! Drošs kaujā, gudrs domē!
Bet no tā laika, kopš viņš aizgāja
Par sūrām pārestībām atriebties
Un apsēda ar leišiem Oļginu,
Par viņu nedzirdās ne vēsts.
Kurbskis
Mans tēvs
Uz mūža galu mita Volīnijā
Tam Batorija laipni dotās muižās,
Tik rāmi, vientulīgi zinātnēs
Sev prieku meklēja: bet klusais darbs
Tam neiespēja sirdi mierināt.
Aizvien viņš pieminēja dzimteni
Un sērojās pēc tās līdz kapa malai.
Viltvārdis
Ak, nabags varonis! Tā straujā dzīve
Kā skaidra saule koši uzausa!
Es priecājos, mans augstais bruņiniek,
Ka viņa asins mieru der ar mums;
Lai tēvu vainas netiek minētas,
Miers viņu pīšļiem! Dod man roku, Kurbski!
Vai nava dīvaini, ka Kurbska dēls
Uz troni ved? Un ko? — Joanna dēlu!
Par mani visi: cilvēki un liktens.
Un tu kas tāds?
Polis
Brīvs šļahtičs Sobaņskis.
Viltvārdis
Gods, slava tev, tu brīvestlbas bērns!
No algas trešdaļu tam iepriekš izdot.
Kas šie tur? tēvu zemes uzvalkā?
No tā es redzu: tie ir mūsu ļaudis.