Jā, dzimti un — vēl rjurikiešu cilts!
Vorotinskis
Bet klausies, kņaz, tad mums gan īsti nāklos
Pēc Fjodora to mantot.
Suiskis
Jā, gan vairāk
Par Godunovu.
Vorotinskis
Tiešām! tiešām!
Suiskis
Ko?
Ja Godunovs vēl tālāk mānīsies,
Tad ņemsim ļaudis gudri musināt;
Lai viņi Godunovu mierā met. —
Ir viņiem diezgan savu pašu kņazu,
No tiem lai ceļ par caru, kuru grib.
Vorotinskis
Nav mazums mūsu — kņazu rjurikiešu,
Bet grūti sacensties ar Borisu:
Jau tauta atradusi lūkoties
Uz mums kā veco kungu atvasēm. —
Jau sen mums ņemtas mūsu daļu valstis,
Jau sen mēs visi cara klausībā,
Un viņš ir pratis apbuit tautas prātu
Ar bailēm, mīlestību, kara slavu.. .
Suiskis (veras logā)
Viņš dūšīgs, tas ir viss — un mēs … Bet, lūk,
Jau ļaudis atgriežas — nu eima ātrāk
Un paklausāmies, vai jau izšķīries?
SARKANAIS LAUKUMS
Ļaudis
Viens
Viņš nepielūdzams! — aizraidījis prom
I bajārus, ir augstos baznīckungus.
Tie velti viņa priekšā ceļos metās;
Kā liekas, viņu biedē troņa spožums.
Otrs
Vai, dieniņ manu, kas pār mums nu valdīs,
Vai dieniņ!
Trešais
Skat, tur iznāk dižais djaks,
Viņš pateiks, ko tur domē nosprieduši.
Ļaudis
Jel klusāk! Klusāk! Runā domes djaks.
S-š — uzklausiet!
ŠČelkaloVS (no Lielā lieveņa)
Ir saeimā cieši nolemts
Vēl reizi mēģināt, vai lūgumam
Nav spējas grozīt sēro cara prātu.