Aiz draudzības līdz šim vēl neatklājies
Un mūsu karalim aiz liela prieka,
Un vēl varbūt i panam Višņeveckim
Aiz uzticama kalpa cītības.
Viltvārdis
Es apzvēru tev, ka no manas sirds
Tu viena spēji izraut atzīšanos,
Es apzvēru tev, ka nekur, nekad,
Ne jautrās dzīrēs, vīna mulsumā,
Ne vaļsirdīgā sarunā ar draugu,
Ne nāves briesmās, niknās mocībās
Šos noslēpumus mana mēle neizteiks.
Marina
Tu zvēri! tad man, zināms, jātic būs.
Ak, es jau ticu ar! Bet saki, lūdzams, - -
Pie kā tu zvēri? Vai pie dieva vārda
Kā ticīgs, jezuītu atradenis?
Jeb vai kā bruņinieks pie sava goda,
Vai laikam vienkārši ar cara vārdu —
Kā īstens cara dēls? Teic, vai tā ir?
Viltvārdis (lepni)
Pats Bargā cara gars ir mani saucis,
Pat Dmitriju no kapa uzcēlis.
Visapkārt man ir tautas dumpī jaucis
Un Borisu man rokā nodevis.
Es cara dēls. Nu diezgan! Man ir kauns
Tev, lepnā poļu pane, zemoties. —
Uz mūžu sveika. Asiņainais karš
Un mana liktens plašais uzdevums,
Es ceru, aizdzīs manas mīlas skumjas •—
Kā tevi nīdēšu, kad būs jau dzisis
Šīs necienīgās kaisles zvērojums!
Es eju nu — lai kronis jeb vai posts
Tur krievu zemē manu galvu gaida;
Vai goda nāvi kaujā atradīšu
Vai karātavās beigšu mūžu es,
Nekur tu nebūsi man biedrene,
Tu nedalīsies manā liktenī.
Bet varbūt vēlāk pati nožēlosi
To laimi, kuru tagad atstumsi.
Marina
Bet ko, ja tavus bezkaunīgos melus
Es visiem atklāt priekšlaik pasteidzos?
Viltvārdis
Vai domā gan, ka es no tevis baidos?
Ka vairāk ticēs poļu jaunavai
Par krievu cara dēlu? Nu tad klausies:
Ne karalis, ne pāvests nedomā
Par manu izteikumu patiesību.