Bez iekarsuma un ar uzcītību.
Bet vai mēs šinīs nemierīgos laikos
Uz tādu lielu lietu varam domāl?
Vai ļaudīs nesacīs, ka to, kas svēts,
Mēs gānām pasaulīgās vajadzībās?
I tā jau tauta bezprātīgi šaubās
Un tā jau diezgan trokšņa, valodu.
Ne tagad laiks, lai ļaudis uztrauktu
Ar tādu lielu, negaidītu ziņu.
Es redzu pats, ka vajag apslāpēt
Sā bēgļa-mūka izplatītās baumas;
Bet tur var līdzēties daudz vienkāršāk.
Es, augstais car, ja dosi pavēli,
Pats steigšos lielā tirgus laukumā
Un ļaudis aprāšu un pierunāšu,
Un bēgļa ļauno viltu atklāšu.
Cars
Lai noliek tāl Tu, valdon patriarh,
Es lūdzu, atnāc manās palātās,
Es vēlos šodien runāties ar tevi.
(Aiziet. Viņam seko bajāri.)
Viens bajārs (klusu otram)
Vai manīji, ka valdnieks nobālēja
Un sviedri lielām lāsēm sāka plūst?
Otrs bajārs
Es taisni acis nedrīkstēju pacelt,
Ne elpu vilkt, ne tik vēl pakustēt.
Pirmais bajārs
Kņazs Suiskis paglāba. Nu krietns vīrs!
LĪDZENUMS NOVGORODAS — SEVERSKAS TUVUMA
(1604. gada 21. decembrī)
KAUJA
Kareivji (bēgdami mistru mistrām)
Posts, posts! Carevičš! poļil Edz kur viņi!
Edz kur nāk!
(Uznāk kapteiņi — Maržerets un Valters Rozens.)
Maržerets
Kur eit, kur eit? Allons[3] …
Marš, atpakaļ!
Kāds bēglis
Pats marš, ja tev tā gribas, sasodītais sumpurns tāds!
Maržerets
Quoi? Quoi?'
Otrs
Kval kva! tīk tev, spranču rupuci, kvarkstēt pret krievu cara
dēlu; bet mēs, redz, esam pravoslavni[4].
Maržerets
Qu'est-ce a dire pravoslavni?… Sacrēs gueux, maudites canaillesl
Mordieu, mein Herr, j'enrage: on dirait que ga n'a pas de bras
pour frapper, <pa n'a que des jambes pour foutre le camp.[5]
R o z e n s
Es ist Schande.[6]
Maržerets
Ventre-saint-gris! Je ne bouge plus d'un pas — puisque le vin