Mums parasts katru dienu nāves sods,
Un visi cietumi kā bāztin pilni.
Kur ielas vidū sanāk divi trīs,
Tur, skat, jau apkārt lumstas slepens spiegs.
Un valdinieks, ja viņam atliek laika,
Pats pienesējus nopratināt mēdz.
Drīz vien var iestigt, labāk klusu ciest.
Viltvārdis
Jums jauka dzīve gan pie Borisa!
Kā ir ar karaspēku?
Gūstītais
Kā lai ir?
Tas apģērbts, paēdis, ar visu mierā.
Viltvārdis
Vai liels?
Gūstītais
Dievs zin.
Viltvārdis
Būs tūkstoš trīsdesmit?
Gūstītais
Nu, sanāks ari visi piecdesmit.
(Viltvārdis iegrimst domas; apkārtējie skatas viens uz otru.)
Viltvārdis
Ko spriež par mani jūsu apmetnē?
Gūstītais
Par tavu žēlastību saka ļaudis,
Ka tu kaut blēdis (neņem man to ļaunā),
Bet krietns zēns.
Viltvārdis (smiedamies)
To gribu pierādīt
Ar darbiem es. Bet, draugi, neder gaidīt
Mums Šuiski; ļaujiet visus apsveikt jūs! (Aiziet.)
Rīt kauja būs.
Visi
Lai slava Dmitrijam!
Polis
Rīt kauja! Viņu tūkstoš piecdesmit;
Un mums pat tūkstoš piecpadsmit nav pilnu, —
Vai traks!
Otrs
Nekas, brāl, nieki! polis viens
Var izaicināt simtu maskaļu.
Gūstītais
Jā, izaicināt, bet, kad nāksies kauties,
No viena paša bēgsi, lielmuti.
Polis
Ja, nekauņa, tev zobens būtu klāt,
Es tevi, lūk (uz zobena rādīdams), ar Šito
pārmācītu.