īsts krievu zēns var i bez zobena:
Vai negribi tu šito baudīt (dūri rādīdams), viepli!
(Polis lepni uz viņu paskatās, tad klusu atiet malā. Visi smejas.)
MEŽS
Viltvārdis un Puškins
(Netālu guļ zirgs nodvezdams.)
Viltvārdis
Mans nabags zirgs! cik ņipri aulekšoja
Viņš šodien beidzamajā kautiņā
Un ievainots cik aši mani nesa!…
Mans nabags zirgs!
Puškins (pie sevis)
Edz, atradis ko gaust,
Tam zirga žēl, kad visi mūsu pulki
Pagalam sakauti.
Viltvārdis
Klau, viņš varbūt
Tik drusku paguris no savas vāts
Un atkal atspirgs.
Puškins
Kur nu atspirgsi Beigts.
Viltvārdis (iet pie zirga)
Mans nabags zirgs! … Ko darīt? Atlaist jostas
Un noņemt arī iemauktus, lai brīvē
Tas nobeidzas.
(Viņš atscglo zirgu. Ienāk daži poļi.)
A, sveiki, mani kungi!
Kādēļ gan Kurbski neredzu starp jums?
Es redzēju, viņš šodien iecirtās
Visniknākajā kaujā; viņam pretim
Pulks zobenu kā vārpas pacēlās,
Bet viņa zobens visus pārvizēja,
Un visus pārskanēja viņa balss.
Kur ir mans varonis?
Polis
Guļ nāves laukā.
Viltvārdis
Gods drošsirdim un viņa dvēslei miers!
Cik maz ir atlicis no mūsējieml
Šie nolādētie blēži, kazaki,
Mūs postā iegrūda, šie nodevēji!
Ne acumirkļa pretim neturējās!
Bet pag! Ik desmitais tiks pakārts —
Šie bendes kalpi!
Puškins
Lai tur vainīgs kurš,
Bet tomēr mēs pagalam sakauti,
Mēs satriekti.
Viltvārdis