Cars
Bet kumeļš dažreiz nomet jātnieku,
Un dēls ne visu mūžu tēva vaļā;
Tik nemitoša stingrība var ļaudis
Vēl saturēt. Tā Joanns domāja,
Šis gudrais valdnieks, auku klusinātājs,
Tāpat i viņa bargais dēladēls:
Nē, ļaudis žēlastības neatjēdz:
Ej dari labu — paldies tev vis neteiks;
Ej laupi, sodi — nebūs tev gan ļaunāk.
(Ienāk, bajārs.)
Ko?
Bajārs
Svešas zemes viesus atvedām.
Cars
Es eju pieņemt; paliec, Basmanov,
Man vēl ar tevi vajag parunāties. (Aiziet.)
Basmanovs
Šis augstais, cēlais valdinieka gars!
Dievs dod, lai viņš ar nolādēto Grišku
Drīz galā tiek! un daudz jo daudz tad vēl
Viņš laba darīs plašā Krievijā.
Viņš lielu domu prātā ieņēmis,
Tik jāsargā, ka drīz tā neatdzistu.
Kāds varens ceļš man atveras, kad cars
Reiz ragus lauzīs dzimtai bajārībai!
Man pretinieku kaujas laukā nav;
Pie troņa es kā pirmais nostāšos …
Varbūt vēl… bet kas tur tāds ērmots troksnis?
("trauksme. Bajāri, pils sulaiņi skrien mistru mistrām; satiekas un klusi runā.)
Viens
Pēc ārsta!
Otrs
Aši, aši patriarhu!
Trešais
Pēc cara dēla, cara dēlu sauc!
Ceturtais
Pēc garīdznieka!
Basmano v s
Kas tur notikās?
Piektais
Cars noģība.
Sestais
Cars mirst! Cars mirst!
Basmanovs
Ak dievs!
Piektais
Viņš tronī sēdēja un pēkšņi krita;
Pa muti, ausīm sāka asins plūst.