Dēls, esi žēlīgs, katram pieietams;
Sauc droši ārzemniekus savos kalpos.
Pār visu sargā stingri ticību;
Dēls, esi kluss! Nav labi cara balsij
Par velti tukšā gaisā tērēties;
Lai tā kā dieva nama svētais zvans
Tik lielus svētkus, lielas bēdas junda.
Mans mīļais dēls! Tu tanīs gados nāc,
Kad sievu skaistums satrauc asinis;
Ak, sargā, sargā svētu šķīstību
Un lepnu kaunību, un nevainību!
Kas jaunās dienās radis gremdēties
Ar savām jutām netiklības baudās,
Tas vīra gados drūms un asinskārs,
Un viņa prāts bez laika tumšojas.
Vienmēr par savu dzimtu esi galva;
Gan cieni māti, tomēr valdi pats:
Tu vīrs un valdnieks; mīli savu māsu —
Tu paliec viņas vienīgs aizstāvis.
Fjodors (ceļos)
Nē, nē — ak, dzīvo, valdi ilgu mūžu —
Bez tevis mums un tautai bojā iet.
Cars
Viss beigts — ap manām acīm tumsa metas,
Es nāves stindzi jūtu …
(Ienāk patriarhs, bīskapi; aiz viņiem visi bajāri. Car
zem rokas, cara meita vaimanā.)
Kas tur nāk?
Ā! labi, shima — svētā mūku kārta …
Mans laiks ir klāt! Nu mūkos stājas cars —
Un tumšais kaps būs mana mūku celle.
Vēl gaidi drusku, augstais patriarh,
Vēl esmu cars … tad klausiet, bajāri:
Še tas, kam rokās dodu cara varu;
Nu zvēriet Fjodoram … Basmanov,
Jūs, mani draugi! .. . kapa malā lūdzu —
Tam cītīgi un taisni kalpojiet!
Viņš ir tik jauns vēl un tik nevainīgs.
Vai zvērat?
Bajāri
Zvēram.
Cars
Tagad esmu mierā.
Es lūdzu, piedodiet man manus grēkus,
Kur zinot noziedzos vai nezinot…
Nāc tuvāk, svētais tēvs, es esmu gatavs.
(Sākas iesvētīšana mūkos. Aiznes paģībušās sievietes.)
TELTS
Basmanovs ieved Puškinu