Nāc šurpu, še tu vari runāt droši.
Un tātad viņš pie manis tevi sūta?
Puškins
Viņš savu draudzību tev piedāvā
Un Maskavā pēc troņa pirmo vietu.
Basmanovs
Bet Fjodors tā jau mani augsti cēlis:
Viss karaspēks ir manā vadībā;
Viņš manis dēļ i kārtu nicināja,
I bajārus. Es viņam zvērēju.
Puškins
Tu troņa mantiniekam zvērēji,
Kurš likumīgs; bet ja vēl cits ir dzīvs,
Kas likumīgāks? …
Basmanovs
Klausies, Puškin, diezgan;
Kam velti blēņas runāt? Kas viņš ir —
Es labi zinu.
Puškins
Lietuvā un krievos
Viņš sen par Dmitriju ir atzīts;
Bet lai nu kā; ap to es netiepjos.
Varbūt viņš tiešām īstais Dmitrijs ir,
Varbūt viņš arī tikai Viltvārdis;
Bet to es labi zinu, rīt vai parīt
Šim vīram Fjodors atdos Maskavu.
B a s m a n o v s
Nē, kamēr es par jauno caru stāvu,
Viņš sava troņa citam neatdos;
Mums, paldies dievam, karapulku diezgan!
Ar uzvarām es viņus drošināšu,
Un ko gan jūs pret mani sūtīsiet?
Vai Karelu ar kazakiem, vai Mņišeku?
Un cik tad jūsu? tūkstoš astoņi.
Puškins
Nē, pārskaitījies, tik daudz arī nav.
Es saku pats, ka mūsu pulki — nieks,
Ka kazaki prot tikai ciemos laupīt,
Ka poļi tikai dzer un tukši plātās
Un krievi — tie … bet ko tur runāt daudz.
Es tavā priekšā melot neiešu;
Bet klausies, Basmanov, kas mūsu spēks?
Ne kara pulks, ne poļu palīgi,
Bet ļaužu domas, visas tautas domas!
Tu atmini, ka Dmitrijs tika saņemts,.
Kā novadi tam paši pakļāvās,
Visnotaļ paklausīgi cietokšņi
Bez viena šāviena jau padevās
Un tiepšas vojevodus ļaudis sēja?