Ar miera prātu Dmitrijs nāk pie jums.
Vai jūs par labu Godunova ģintij
Pret savu caru rokas pacelsiet,
Pret lielā Monomaha dēla dēlu?
Ļaudis
Nemūžam.
Puškins
Maskavieši, pilsoņi!
To visi zina, cik jūs izcietāt
Zem cietsirdīgā atnācēja rokas.
Gan sods, gan trimdas, negods, nodokļi,
Gan darbs un bads — jūs visu izcietāt.
Bet Dmitrijs dos jums visiem žēlastību,
Viss viens, vai bajārs, muižnieks, tiesas vīrs,
Vai kareivs, tirgotājs, vai zems, vai augsts.
Vai gribat neprātīgi iespītēties
Un lepni atraidīt tā žēlastību?
Bet nāk viņš atgūt tēvutēvu troni,
Un barga vara viņu pavada.
Jel nekaitiniet caru, bīstiet dievu,
Nu zvēriet likumīgam valdniekam:
Ar pazemību tūdaļ sūtīt steidziet
Pie viņa — Dmitrija — metropolītu
Un bajārus, un ļaužu izvēlētos,
Lai sveicinātu cara tētiņu.
(Nokāpj. Ļaudis trokšņo.)
Ļaudis
Ko daudz vēl runāt? Bajāram ir tiesa.
Lai dzīvo Dmitrijs, mūsu tēvs un cars!
Zemnieks (uz runas vietas)
Ei, ļaudis! Prom uz Kremli! caru pili!
Lai sienam Godunova kucēnus!
Ļaudis (steidzas mistru mistram)
Siet, slīcināt! Lai dzīvo tētiņš Dmitrijs!
Lai iznīkst Godunovs un viņa cilts!
KREMLIS. BORISA NAMS. SARDZE PIE DURVĪM
Fjodors pie loga
Nabags
Dodiet dāvanas nabadziņam, Jēzus Kristus dēļ.
Sargs
Ej pa ceļu; nav vēlēts runāt ar ieslodzītiem!
Fjodors
Ej, vecīt, es nabagāks par tevi: tu esi brīvībā.
(Ksenija aizsegusies ari pienāk pie loga.)
Kāds no ļaudīm
Brālis un māsa, — nabaga bērniņi, kā putniņi būrīti!
Otrs
Atradis ko žēlot! Nolādēta cilts!
Pirmais