No lielmaņiem līdz aklam ubagam,
Man visi — viesi, visiem ieiet brīv.
(Aiziet; viņam seko bajāri.)
Vorotinskis (Suiski aizturēdams)
Tu atminēji!
Suiskis
Ko!
Vorotinskis
Nu vakar še —
Vai atceries?
Š u i s k i s
Es nezinu nekā.
Vorotinskis
Kad ļaužu bars uz Jaunavlauku steidzās,
Tu teici…
Suiskis
Nav atcerēties laiks,
Pa reizei vajag mācēt ari aizmirst!
Bet toreiz, zini, tā vien izlikos, —
Es gribēju tik tevi pārbaudīt
Un izprast, kādas tavas īstās domas;
Bet klau, tur ļaudis mūsu caru sveic, —
Varbūt vēl pamana, ka manis trūkst, —
Es eju līdzi.
Vorotinskis
Viltus galminieks!
NAKTS, CELLE CUDOVAS KLOSTERI
(1603. gada)
Pimena tēvs, Grigorijs (guļ)
PimenS (raksta, pie lampas sēdēdams)
Vēl vienu vēstijienu, pēdējo —
Un beigta mana laiku grāmata,
Un pildīts pienākums, no dieva lemts
Man — grēcīgam. Ne velti lika dievs
Par liecinieku mani ilgiem gadiem
Un deva prātu rakstu mākslu jēgti
Šis raksts bez vārda — manu pūļu darbs,
Varbūt to atradīs kāds rūpīgs mūks
Un aizdegs lampiņu tāpat kā es,
Un, nobīdījis mūža putekļus,
Viņš patiesīgos stāstus pārrakstīs,
Lai zina pareizticībnieku bērni,
Kāds liktens bijis viņu tēvijai;
Lai piemin savus lielos valdniekus,
Par visu viņu labu, slavu, pūlēm —
Un lēnā garā pestītāju lūdz
Par viņu grēkiem, tumšiem noziegumiem.
Uz vecumu es dzīvoju no jauna,
Man garām pagājība aizlido …