1 Mans vērotājs, vēl grimis svētlaimībā,
tad savas svētās runas turpināja,
ko klausījos es dziļā pazemībā.
4 «To brūci, Marija ko dziedināja,
to cirta tā, kas sēd pie kājām tai,
tā sieva, Ādamu kas vilināja.
7 Nu pievēršamies rindai trešajai:
tur Rahele ar Beatriči abas
ver vaļā sirdi debess laimībai.
10 Sēd katrā kāpē sieva krietnas dabas:
lūk, tur ir Zāra, vai to sazīmēji?
tad Rebeka - tās bija sievas labas.
13 Par Judīti reiz asaras tu lēji.
Sēd zemāk sence dziedonim, kas bēdās
par grēku sauca - Misserere mei -
16 Tās ebrejietes, gājušas kas pēdās
šīm sievām, tu no kāpes septītās
uz leju redzi svētas rozes vēdās.
19 Tās ir kā mūris, caur ko sadalās
šie svētlaimīgo pulki atkarībā
no tā, kā ticība tiem veidojās.
22 Kur zieds ir plaucis pilnā bagātībā,
sēd tās, kas dzīvodamas ticējušas,
ka Kristus ieradīsies nākamībā;
25 bet otrā pusē, kur vēl palikušas
ir tukšas vietas, tām ir sēdekļi,
kas Kristus atnākšanu redzējušas.
28 Ja šajā malā debess valdnieci
un lielo pulku viņas sekotāju
tu svētās rozes lapās ieraugi,
31 tad viņā malā Jāni Kristītāju
tu redzi, kas bij mitis tuksnesī
un arī ellē bija spēris kāju.
34 Tur svētais Francisks sēd zem vīra šī,
tad Benedikts un Augustīns, un tie, kas
bij dzīvojuši viņu pavēnī.
37 Kā brīnums gan prāts dievišķais tev liekas:
ir vienlīdzīgās daļās sadalītas
tās abas ticības, kas šeitan tiekas.
40 Ir kāpes vēlreiz vidū pārdalītas:
tiem, kas šeit mīt caur citu nopelniem,
ir vietas apakšrindā izraudzītas;
43 tās piešķirtas ir bērniem kristītiem,
kas neprata vēl labu šķirt no ļauna,
kad bij no dzīves projām jāiet tiem.
46 Vēl viņiem dzīve bija pārāk jauna,
vēl viņi vērās tajā brīnīdamies
un nepazina nožēlas un kauna.
49 Nu šaubies tu un klusē šaubīdamies;
bet es tos valgus vaļā raisīšu,
tu akls kļuvi, tajos sapīdamies.
52 Šai valstībā nav lietu nejaušu,
nevienu neredzi te asrās mirkstam,
nav bada, slāpju šeit, ne ciešanu.
55 Kā spožu zvaigzni redzi šeitan dzirkstam
tu mūžu likumu, kam pakļauts viss,
lai viss šeit atbilst tā kā gredzens pirkstam.
58 Un tam, ka dažādas Dievs piešķīris
ir vietas bērniem, kas šeit nonākuši,
tam katrā ziņā dziļš ir cēlonis.
61 Tie Dieva žēlastību saņēmuši
ir devās dažādās pēc viņa prāta
un viņa mīlestību ieguvuši.
64 Lai tiek šī viņa griba cildināta,
kas dzimst un dzīvo dzīlēs mūžīgās
un mūžam paliek neizdibināta!
67 Par to jau Svētie raksti izsakās:
to nodaļu par abiem dvīņiem skati,
kam naids jau mātes miesās iesākās.
70 Ir krāsā dažādā šiem bērniem mati,
un dažāda ir Dieva žēlastība,
ko viņiem piešķir viņa griba pati.
73 Bez nopelniem ir viņu tikumība,
tie kāpēs dažādās ir novietoti
tā, kā tiem dota pirmā apgaismība.
76 Bij senāk sēdekļi tiem iemantoti
caur ticību, kas bija vecākiem,
caur to tie svētlaimei bij gatavoti.
79 Bet jau ar vēlākajiem gadsimtiem
tiem savi spārni jāapgraiza bija,
lai celtos tie līdz vīru tikumiem.
82 Kad nāca laiks, kad žēlastība lija,
bez kristīšanas, saņemtas no Kristus,
tiem elles limbā jāmitinās bija.
85 Tai sejā ielūkojies, kas pēc Kristus
visvairāk izskatās: tās skaidrība
tev redzi dos, kad parādīsies Kristus.»
88 Un tad tāds prieks pār viņiem nolija,
kāds mirstīgajiem vēl nekad nav bijis:
šķiet, svētlaimībā viņi lidoja.
91 Lai ko es biju dzīvē izbaudījis,
es nebiju vēl šādu brīnumu,
ne šādu Dieva tēlu ieraudzījis.
94 Kas izteikt var to mīlas lielumu,
Kad skan «Ave Mana, gratia piena»',
Dievs tevī mājo caur šo lūgšanu!
97 Plūst dievišķīgā dziesma dzidra, lēna,
tai svētlaimīgo koris piebalso,
sirds līksma top, un tajā gaist ik ēna.
100 «Ak, svētais tēvs, to vietu laimīgo,
kur mūžība tev sēdēt nolikusi,
man labu vēlot, atstāji tu to;
103 kas ir tas eņģelis, kas raugās klusi
uz mūsu valdnieci ar mīlestību,
ko viņa viņam acīs iedegusi?»
106 Tā, cerēdams uz viņa atsaucību,
es jautāju: liels bij mans pazemīgums,
un viņš man atsaucās ar labvēlību.
109 Viņš teica: «Drosme ir un piemīlīgums
šai eņģelī; ar kvēli neparastu
mirdz viņā mūža gaismas bezgalīgums.
112 Lai Marija sev dvēslē mieru rastu,
viņš palmu nonesa, kad Dieva Dēls
bij plecos krāvis mūsu grēku nastu.
115 Lai top tavs skatiens uzmanīgs un kvēls:
ir tavā priekšā dižie patricieši,
no kuriem katrs cienījams un cēls.
118 Lūk, divi, valdniecei kas blakus cieši:
bez viņiem Dieva varai balstu trūktu,
šī roze it ka aug no viņiem tieši.
121 Pa kreisi - tas, kas augli, Ievas plūktu,
bij patvaļīgā drosmē nobaudījis,
vēl šodien jūtam mēs tā garšu rūgtu.
124 Pa labi - tas, ko Kristus izraudzījis
par glabātāju debess atslēgām:
viņš sev par vietnieku to padarījis.
127 Tad tas, kas redzēja caur ciešanām,
kā dzima līgava visskaistā, kaut tai
caur šķēpu nācās dzimt un asarām.
130 Tam līdzās vadonis, kas savai jautai
bij ticējis un bija lūdzis mannu
tai nepateicīgai un niknai tautai.
133 Tur pretī Pēterim tu redzi Annu,
tā skatienu ir meitai pievērsusi
un nenovērš, pat dziedot oziannu.
136 Ja raugies tu uz dižā tēva pusi,
sēd Lučija tam pretī, kas dēļ tevis
reiz skrēja, kad tev sirds bij izmisusi.
139 Bet, tā kā skrien tas laiks, ko Dievs tev devis,
mēs paradīzes laimi neizsmelsim:
vēl daudz ko citu gūt tev būs priekš sevis:
142 pret pirmo mīlestību acis celsim,
tai mirdzumā, ko dod šī mīlestība,
mēs tieksimies un ziedēsim un zelsim!
145 Bet, lai tev gaita neizvērstos šķība,
lai domas nejuktu kā oļi irdi,
caur lūgšanu tev jāgūst žēlastība.
148 Tā žēlastība jālūdz tev ar sirdi
no tās, kas vienīgā tev līdzēt spētu.
Nu seko man un katru vārdu dzirdi!»
151 Un tad viņš sāka skaitīt lūgsnu svētu.
Šo brūci cilvēcei cirta Ieva, izdarīdama pirmo grēku.
Vecajā derībā Lābana meita, Jēkaba sieva, kuras dēļ viņš kalpoja četrpadsmii gadu. Kontemplatīvās dzīves simbols.
Vecajā deribā Ābrama sieva.
! Vecajā deribā īzaka sieva, Ēzava un Jēkaba māt».
'15 Vecajā derībā ķēniņa Dāvida vecvecmāmiņa Ruta. Dāvids nožēlā par to, ka viņš bija iekārojis Urija sievu Betsabeju un aizraidījis Uriju nāvē, sacer psalmu, kas sākas ar vārdiem «Misercre tnei» (lat.) - apžēlojies par mani.
18 Marija ar sešām minētajām vecās derības sievām aizņem pirmās septiņas kāpes. Divus gadus Jānis Kristītājs pavadījis limbā.
-35 Mūku ordeņa dibinātāji.
Ticība Kristum pirms viņa atnākšanas un ticība Kristum, kad viņš jau bija atnācis.
69 Domāti Ēzavs, ko dievs neieredzēja, un Jēkabs, ko dievs mīlēja.
Ēzavam un Jēkabam bija atšķirīgi mati.
Pēc Ābrama.
«Sveika, Marija, žēlastības pilnā!» (lat.).
1-122 Ādams.
4-126 Apustulis Pēteris.
7-129 Evaņģēlists Jānis. Līgava simbolizē kristīgo ticību, kristīgo baznīcu. Šķēps tika iedurts Kristus miesā, kad viņu sita krustā.
0-132 Mozus, kas tuksnesī lūdzis dievu, lai no debesim lītu manna, kad izsalkusi jūdu
tauta sākusi pret viņu kurnēt.
3 Dievmātes Marijas māte.
5 Pārējie svētlaimīgie dziedādami raugās dievā.
5 Domāts Ādams.