1 Tavs Kārlis, daiļā Klemenca, kas dzīvo,
pēc tam man pastāstīja par to viltu,
kas viņa sēklai bija jāpiedzīvo.
4 «Bet klusē, ļauj, lai gadi pārmet tiltu!»
tā teica viņš; paust drīkstu tik: nāks baisma
tiem diena, lai kā sērs tiem acīs sviltu.
7 Jau bija pagriezusies svētā gaisma
pret Sauli; veltes viņas dotās
nu izlija pār to kā kvēle kaisma.
10 Ak, dvēseles jūs špetnās, apmuļķotās,
kam vairāties jūs laba, kam ar patikšanu
jūs veraties tik apzeltītās gļotās!
13 Un lūk, jau citu gaismiņu es manu,
tā bija man jau tuvu pienākusi
un prieku izpauda ar spīdēšanu.
16 Un Beatriče, kura pievērsusi
bij acis man no savas augstās jomas,
man deva savu piekrišanu klusi.
19 «Ļauj, svētlaimīgais gars, man mainīt lomas!
Skars tevi,» teicu, «manu garu mija,
es tevī spoguļošu savas domas.»
22 Tad gaisma šī, kas man vēl sveša bija,
kam dziesma plauka līksmes zarā zaļā,
par prieku man, lūk, ko man pastāstīja:
25 «Tai sasodītās Itāļzemes daļā,
kas starp Rialto ir un Brentu, Pjāvu,
kur milzums avotu šalc savā vaļā,
28 var redzēt kalnu, kaut ne pārāk prāvu,
tur cēlās lāpa, zemes postītāja,
un viņai klāt es savu dzīvi kļāvu.
31 Ar viņu kopīga man bija māja:
Kunica bij mans vārds, un šeit es spīdu,
jo zvaigzne šī man gaismu dāvināja.
34 Es priecīga pa valstību šo slīdu,
par savu likteni es nebēdāju
un jūsu pūļa domas kājām mīdu.
37 No dārgās liesmas, ko es dievināju,
kas mirdzēja vēl manās dienās sirmās,
es spožas slavas pēdas sagabāju -
40 tā neizzudīs gadsimteņu virmās:
ja izcils cilvēks savos darbos kvēlo,
tam jauna dzīve dzimst no dzīves pirmās.
43 Cik maz gan pūlis domāt spēj par cēlo:
starp Adiči un Taļjamento mizdams,
tas savu sakāvi pat nenožēlo!
46 Bet Bakiļjones ūdeņos drīz krizdams,
tas gandēs tos, ka sasirgs, kas tos dzertu,
un bojā ies, par ko, pat nenoģizdams.
49 Šķiet, ka vēl trevīzietis neaptvertu,
kas viņu gaida: pleš viņš savu spēku,
bet tiek jau tīkls pīts, lai viņu ķertu.
52 Lies asaras par mācītāja grēku
vēl Feltro; kaut šo ganu pērtu,
ka āda lec, par nelietīgo dēku!
55 Tur mucu vajadzētu lielu, ērtu,
jo asiņu par daudz ir satecējis:
tas pagurtu, kas uncēm vien tās svērtu,
58 tās asinis, ko mācītājs šis lējis
ar laipnu roku partijai par prieku,
bet kurš gan šeit to nebūs pieredzējis!
61 Tur augšā redzam taisno valdinieku,
no viņa spoguļa, lūk, stars man krita:
tas nozīmē, ka ieraudzīta tieku.»
64 Tad viņa runāt beidza, un man šķita,
kad viņa gāja lokā baltstarotā,
ka viņai doma nu jau bija cita.
67 Tad jaunu līksmi sejā apgaismotā
man meta gaidīts spožums, starus laužot,
kā rubīns smalks, kad saule tajā rotā.
70 Tur augšā uzdzirkst mirdzums, prieku paužot,
tāpat kā lejā smaids, bet arī dziest tas,
kad skumjas nāk, tam pāri ēnas aužot.
73 «Dievs visu redz, un viņa acis viestas
ir arī tevī,» teicu es, «tu redzi
it visas vēlmes, dvēselē kas riestas.
76 Kādēļ tad tava balss, ar kuru dedzi
tu dziesmas lokus, kas ar liesmām vīti,
un līdz ar sešiem spārniem sevi sedzi,
79 nav gādājusi vēl, lai piepildīti
man vēlmju trauki? Vai gan es to lūgtu,
ja tevī mistu es, kā manī mīti?»
82 «Tas lielais klajš, kas upes sūc, lai tūktu,»
viņš sāka, «izpleties no malas malā,
gar krastiem dažādiem veļ vilni rūgtu,
85 kur ļaudis dažādi pat katrā salā;
ja vienā galā saule spīd virs galvas,
pie apvāršņa tā ir jau otrā galā.
88 Šis klajš man ari sniedza savas balvas,
starp Ebro es un Makru esmu dzimis,
tur augu, tur man dīga pirmās spalvas.
91 Ir pilsētai, kur cēlos nenorimis,
ar Budžeju tie paši garumgrādi,
un asinīs tur dažs labs vīrs ir ļimis.
94 Ja tu man tik daudz uzmanības rādi,
tev teikšu, vārds man bij Folkē, un ļaudis,
kas zināja to, sauca mani šādi.
97 Tāds kaisles spēks nav Bela meitā snaudis
un izlauzies par spīti mirušajiem,
ar kādu savu kvēli esmu paudis;
100 nav bijis tāds starp visiem pieviltajiem
pat rodopietei, tādi moku vaidi
nav dzirdēti nekad starp mirstīgajiem.
103 Bet šeit nav nožēlas, ir tikai smaidi,
jo augstais Spēks šeit visu lemj un vada,
un jācieš nav šeit sirdsapziņas spaidi.
106 Šeit apbrīno to mākslu, kura rada
tik lielus darbus, un to labestību,
caur kuru debesis šīs zemi vada.
109 Bet, lai tu gūtu pilnu apskaidrību,
lai apmierināts tālāk doties vari,
mums nāksies turpināt vēl sadraudzību.
112 Tu zināt gribētu par visu vari,
kas ir tai gaismā, kas man mirgo blaku,
kā dzidrā ūdenī zvīl saules stari.
115 Tur Rahaba nu bauda miera aku,
ar zīmi augstāko tā zīmogota,
un līdz ar mums tā staigā zvaigžņu taku.
118 No debess šīs, kur ēna iepunktota,
kas nāk no jūsus zemes, visu pirmai
tai vēsts par Kristus slavu tika dota.
121 Tā izgājusi cauri cīņu virmai,
to redzam debesīs kā palmu cēlu,
kas kronē uzvaru. Tā slavai pirmai,
124 ko Navins ieguva ar sirdi kvēlu,
no Svētās Zemes atnākt līdzējusi -
to pāvestam es atcerēties vēlu.
127 Tā tava pilsēta, ko radījusi
tā roka, kurš vispirmais Dievu smēja,
un ko ar skaudību tā pildījusi,
130 tā nolādēto puķi izplaucēja,
no ceļa noveda kas avis, jērus
un vilkam gana zizli sameklēja.
133 Pret svētiem vīriem ņem tur stingrus mērus,
tur studēti tiek tikai dekretāli,
bet tukši vārdi neizskaudīs zvērus.
136 Uz to tik tiecas pāvests, kardināli,
līdz Nacaretei neaiziet to domas,
tiem Gabriela spārni pārāk tāli.
139 Bet Vatikans un visi citi Romas
augstizvēlētie posteņi, kas kļuva
par kapu ticībai, tie tirgus somas
142 vērs ciet, kad nāks, kam taisnība ir tuva.
1 Kārļa Martella (P. VIII, 31) meita.
3 Kārļa Martella dēlam Kārlim Robertam, kura tiesības uz Neapoles karalistes troni uzurpēja viņa tēvocis Roberts (P. VIII, 76).
8 Pret dievību.
25 Trevīzo marka, kas atrodas starp Venēcijas zemēm.
26 Rialto - Trevīzo markas galvenā sala. Brenta, Pjāva - upes Trevīzo markā.
28 Romāno kalns.
29-30 Edzelīno IV da Romāno, Padujas tirāns (E. XII, 110). Kā stāsta, viņa mātei rādījies sapnis, ka viņa dzemdējusi lāpu, kas nodedzinājusi visu Trevīzo marku.
32 Kunica da Romā no (mirusi np 1279. g.) - Edzelīno māsa, kas jaunībā dzīvojusi izlaidīgi, bet vecumā sfikusi dāvāt žēlsirdības dāvanas.
37 No Marseļas Folkē (95).
44 Trevīzo markā.
46 Purvs pie Vičencas, kur 1314. g. Kangrande della Skala sakāva padujiešus, kas izrādīja pretestību Heinriham VII.
49 Rikardo da Kamīno, kas tika noslepkavots 1312. g.
52 Alesandro Novello, Feltro pilsētas bīskaps, kas izdeva gvelfiem ferāriešu emigrantus, kuri tika sodīti ar nāvi 1314. g.
82 Vidusjūra.
89 Upes, starp kuru grīvām atrodas Marseļa.
92 Pilsēta pie Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
93 Mājiens zīmējas uz Decima Brūta (Š. XVIII, 101-102) \izvaru jūras kaujā.
95 Marseļas Folkē, provansiešu trubadūrs (miris 1231. g.), kas, kļuvis Tulūzas bīskaps, nežēlīgi vajāja albigiešus - par ķecerību pasludināto tautas masu kustību Dienvidfrancijā.
97 Didonā (E. V, 61).
98 Ar savu mīlestību pret Eneju Didona aizvainoja sava mirušā vira Siheja un Eneja mirušās sievas Kreusas piemiņu.
101 Leģendāra trāķiešu ķēniņmeita Fillida, kas dzīvojusi pie Rodopu kalniem un pakārusies, kad viņas līgavainis, Atēnu ķēniņdēls Demofonts, devies uz dzimteni un neesot ilgi atgriezies.
115 Pēc bībeles leģendas Jērikas mauka, kas paslēpusi Jēzus Navina izlūkus un tādējādi palīdzējusi tam ieņemt Jēriku.
118-119 Viduslaikos uzskatīja, ka Zemes ēnas gals balstās Venēras debesīs.
124 Sk. 115.
126 Bonifacijam VIII, kas nedomā atkarot Palestīnu musulmaņiem.
128 Velns.
130 Florīnu (E. XXX, 74).
134 Pāvesta lēmumi, kuri regulē kanoniskās tiesības un no kuriem garīdzniecība cenšas gūt iespējami lielāku labumu.
137 Pēc evaņģēliskās leģendas Nacaretē ercenģelis Gabriels pavēstījis jaunavai Marijai, ka viņa dzemdēšot Kristu. Pāvests \m kardināli nedomā musulmaņiem atkarot Palestīnu.