1 Cik maz gan vērts tu, asins dižciltība,
ja liec, lai tevi vārdos skanīgos
šai zemē slavē jūtu vārgulība!
4 Pēc tevis vairs nekad es nedzīšos;
es debesīs, kur slāpes īstenākas,
nu dižciltības tieksmē atzīstos.
7 īss esi mētelis, ko pāršūt nākas;
ja šodien pie šī darba nepiestās,
iet apkārt laiks, kam grieznes varenākas.
10 Ar vārdu «jūs», kas Romai netikās,
kaut Cēzaram šo godu parādīja,
nu mana runa atkal atsākās.
13 Tad Beatriče, piemirsta kas bija,
lai mani atgrieztu no prombūtnes,
mazlietiņ ieklepojās, nosmaidīja.
16 Es iesāku: «Jūs - tēvs mans, dvēseles
jūs manas drošinātājs, kas to cēla,
caur jums es esmu vairāk nekā es.
19 Tik daudz to strautu, kuri vilnus vēla,
lai prieku nestu man; no tā es vados:
prieks sevi rod, kur prieks reiz zēla.
22 Man sakiet, senci mans, kas bij jums rados
un kādi lauki bij vēl neapgūti,
kas zīmogojās jūsu zēna gados.
25 Man pastāstiet par Svētā Jāņa kūti,
cik liela bij tā, kādi bij tie ļaudis,
kas augstu sēdēja ar platu krūti.»
28 Kā ogles gabals, pelnu plēnēs snaudis,
par liesmu atdzīvojas vēja pūsmā,
šis vīrs, kad biju savus vārdus paudis,
31 tā iedegās, ka sirds man bija jūsmā;
es balsī klausījos, kas maiga bija,
kur vārdi plūda senatnīgā plūsmā.
34 «No dienas tās, ko - Ave - iezvanīja,
līdz tai, kad mana māte, tagad svētā,
no savām miesām mani izvadīja,
37 jau lauvas zvaigzne, manim izredzētā,
piecsimt un astoņdesmit reižu nāca
pie lauvas kājas vietā paredzētā.
40 Es dzimu tur, tur mani mazu vāca,
tur pie tiem velvju namiem sensenējiem:
es ceru, jums šī vieta kaut ko māca.
43 Nu diezgan teikts par maniem priekšgājējiem;
no kurienes tie nāca, kas tie bija,
to labāk nestāstīšu visiem vējiem.
46 Tie, kas starp Marsu un starp Jāni bija
tais laikos tur, no tiem, kas tagad dzīvo,
tie tikai piekto daļu sastādīja.
49 Bet asinīs tie juta elpu brīvo,
tās nebij sajauktas ar smaku grūtu,
tās tīras bij kā karogs, kas tiem plīvo.
52 Ak, ja šie ļaudis kaimiņos jums būtu,
ja jūs kā toreiz vestu taisna taka,
ja pie Galluco robeža jums būtu,
55 ne iekšienē, kur jācieš jums ir smaka
no dAguļjona un no draņķa Siņas,
kas kukuļpilns kā piegļetusi aka.
58 Ja tie, kam svētuma nav it ne miņas,
pret ķeizaru tā nebūt' grēkojuši,
bet būtu slāpējuši savas dziņas,
61 tad florencieši būtu pavērsuši
kaut skatu atpakaļ uz Semifonti,
kur sentēvi jau kaut ko meklējuši;
64 pār Montenurlo valdītu vēl Konti
un Akonā varbūt vēl Čerki būtu
un laikam Valdigrjēvē Bondelmonti.
67 Kā miesai barība var kļūt par grūtu,
ja neievērojam mēs īsto mēru,
tā būtu, ja viens otra vietā kļūtu.
70 Akls vērsis ātrāk krīt par aklu jēru,
un vienam zobenam ir vairāk vaļa
kā pieciem nokaut pat it niknu zvēru.
73 Cik šodien nopostīta Urbisaļa!
Tās liktenis patiešām neapskaužams!
Un tāpat Lūni, Kjūzi, Sinigaļa!
76 Ar to man jauns nekas tev nava paužams:
neviena dzimta nav jau nemirstīga,
un pilsētām savs gals ir vienmēr jaužams.
79 Ir katra jūsu lieta iznīcīga
tāpat kā jūs; bet slēptas tās ir vienā,
kas pāri īsām dzīvēm bezgalīga.
82 Kā mēness grieži mēness naktī, dienā
gan apskalo, gan atsedz jūras krastu,
tā Fortūna ik florencieša sienā
85 gan sedz, gan atstāj zīmi neparastu,
un neparasti viņai tad ir smīni,
it kā tā viņu slavu nesaprastu.
88 Es Ugi redzēju un Katellīni,
Filipi, Grēči, arī Alberīki,
ko nereibināja vēl slavas vīni;
91 tie bij reiz seni, lieli, tagad sīki,
tie visi dell Sannella un dell'Arka
un Soldanjēri, Ardingi, Bostīki.
94 Pie vārtiem, kuros zīmogota marka
tik daudzām nelietībām tādā svarā,
ka nest šo postu nespēj vairs kā barka,
97 tur Raviņjāni mita, diži garā,
no kuru celma ir grāfs Gvido cēlies -
šis nams reiz viss bij augstās dzimtas varā.
100 Pār Prešu bija slavas kalns jau vēlies,
un vareni bij darbi brīnumainie,
ar kuriem Galigaio slavu smēlies.
103 Ar kolonnu tad nāca Vāverainie,
Saketi, Džoki, Fifanti, Baruči
un Gaili un tie kaunā iesārtainie.
106 Tas celms, no kura piedzima Kalfuči,
jau bija liels, un jau bij iesaistīti
valsts lietās Siciji un Arriguči.
109 Cik lieli bija tie, kam iedauzīti
nu augstprātības kausi! Ak, kā zēla
tās zelta lodes! Kādi darbi vīti!
112 Cik ļoti godīgais tos dēlus pēla,
kas, tiklīdz baznīcā bij tukša vieta,
no vietas šīs sev zelta lomus cēla!
115 Tā banda, kurai roka ir tik cieta,
kad jāķer kāds, bet, ja kāds zobus rāda
vai zeltu, mute tūdaļ ciet ir sieta,
118 jau uznira, bet nebija vēl tāda,
tik Ubertīns Donāto pieri rauca:
tam nepatika radniecība šāda.
121 No Fjēzolas jau Kaponsako brauca,
un Džūda gribēja, lai cienījamā
un krietnā vīra vārdā viņu sauca.
124 Lai skan šī patiesība neticamā:
tie vārti nesa della Peras vārdu,
pa kuriem ieiet varēja tai namā.
127 Ikviens, kam labpatika nest šo vārdu, -
šim vārdam Toma svētkos cēla rību
un slavināja to ar bungu dārdu -
130 sev guva tiesības un dižciltību;
diemžēl tik tie, sev iemantojot kaunu,
ar katru pūli slēdza tubrālību.
133 Vairs Gvalteroti netīkoja ļaunu
un arī Pils, tā būtu mierīgāka,
ja nebūtu tai kaimiņu vairs jaunu.
136 Tā māja, kurā gars jums raudāt sāka,
tā jūs ar taisnām dusmām nīcināja,
lai dzīve kļūtu jums vēl bēdīgāka;
139 Tā tiešām bija godājama māja:
ak, Buondelmonte, kādēļ paklausīji,
kad tevi no tām kāzām atrunāja!
142 Kam atnākdams tik daudzus skumdināji!
Tu atnāci ar dieva gribu svētu,
bet pienākt klāt pie Emas nezināji.
145 Bet lemts bij, lai tu sevi upurētu
un Florence pie tilta akmens drupām
sev pēdīgajo mieru pazaudētu.
148 Bet mēs pie akmeņa šī nepaklupām:
es redzēju, kā Florence vēl zēla,
tās ielās nebij jākrīt līķu čupām.
151 Tās taisnā tauta lepni galvu cēla,
ar baltu līliju tā izgreznojās:
ne šķēpā puķe šī sev spēku smēla,
154 un kaujā sarkana tā nekrāsojās.»
25 Florence, kam patrons (gans) bija svētais Jānis.
35 Marija, Kristus māte.
37 Marss.
39 No Kristus augšāmcelšanās līdz Kačagvidas dzimšanai pagājuši 580 Marsa gadi,
t. i., Kačagvida dzimis 1091. g.
41 Starp Svētā Jāņa un Svētā Pētera baznīcu, Florences centrā.
46 Jāni Kristītāju.
54 Pilsētiņa divas jūdzes uz dienvidiem no Florences.
56 Ietekmīgs Florences pilsonis, kas 1311. g. apstiprināja spriedumu par Dantes
izraidīšanu trimdā.
58 Baznīckungi.
64 Pils, kas piederējusi grāfiem Gvidi.
65 Sk. E. VI, 64-72.
66 Kad 12. gs. florencieši izpostīja Buondelmonti pili Montebuoni, tie pārcēlās uz
Florenci.
73 Pilsēta, ko nopostīja Alarihs.
75 Lūni, Kjūzi - etruskiešu pilsētas, kas Dantes laikos jau bija nopostītas vai pa-
grimušas. Sinigaļa - pilsēta, ko postīja saraceņi un malārija.
88-89,
92-93 Senas florenciešu dzimtas.
94 Pie Svētā Pētera baznīcas vārtiem.
96 Valsts kuģis.
97 Bellinčone Bērti dei Raviņjāni (P. XV, 112) izdeva savu meitu Gvalrādu (E. XVI,
38) grāfam Gvido Vecākajam, un viņas mazdēls bija grāfs Gvido Gverra (E. XVI,
34-39).
100 Florences gibelīns.
102 Florences bruņinieks.
103 Piļļi dzimta, kuras ģerbonī bija vāverādu kolonna uz sarkana fona.
105 Kjārmontēzi, ko apkaunoja to dzimtas pārstāvis Durante (sk. Š. XII, 105).
106 Donāti dzimta.
111 Lamberti ģerbonis.
119 Negribēja, ka viņa sievastēvs Bellinčons Bērti apprecina otru savu meitu ar šīs
«bandas», t. i., Adimāri dzimtas pārstāvi.
122 Gibelīns.
134 Svēto Apustuļu pils.
135 Buondelmonti.
140 Buondelmonti Buondelmonti 1215. g. savā mājā nogalināja Amidēi; pēc šī
gadījuma Florence sadalījās gvelfos un gibelīnos.
142 Ar savu nāvi.
144 Neliela upīte, Grēves pieteka.
146 Sakropļotā Marsa statuja pie Vecā tilta, kur tika nogalināts Buondelmonte.