Varbūt to elpo … Mēris pats!
(Ienāk recs garīdznieks.)
Garīdznieks
Jūs bezdievīgo dzīru neprātīgie!
Ar līksmību un netiklības dziesmām
Par drūmo sastingumu gānāties,
Ko izpleš visam pāri pati nāve!
Kur žēlabainu bēru šausmas māc,
Pie bālām sejām kapos dievu lūdzu,
Bet jūsu nicināmā līksmošana
Pat zārku mieru samulsina — zemei
Pār mirušajiem nelaiķiem liek drebēt!
Ja sirmgalvju un veco sievu lūgsnas
Šo kopu nāves bedri nesvētītu —
Man būtu jādomā, ka velnu bari
Jau kāda bezdievīgā garu plosa
Un ņirgādamies aizrauj elles tumsā.
Vairākas balsis
Par elli viņš kā meistars rimāt prot!
Tu, vecais, ej! Ej tālāk savu ceļu!
Garīdznieks
Jūs lūdzu, pieminēdams asins lāses,
Ko krustā sistais izlējis par jums:
Jel baigās dzīres pārtrauciet, ja vēl
Jums vēlēšanās sastapt debesīs
To mīļās dvēseles, kas atdus mierā, —
Uz savām mājām ejiet!
Priekšsēdētājs
Mājas mums
Pārlieku skumjas — jauniem prieki mīļi.
Garīdznieks
Vai tu tas, Valsingem? Vai tu tas pats,
Kas vēl pirms trijām nedēļām uz ceļiem
Pār mātes līķi raudot noliecies,
To apskāvi, pie viņas kapa brēci?
Jeb domā tu: nav viņai tagad jāraud,
Nav rūgti jāraud pašās debesīs,
Kad noskatās uz dzīrotāju dēlu
Sai izvirtībā, tava balss kad skan
Un dzied šīs trakās dziesmas tur, kur apkārt
Ir svētas lūgsnas, grūtas nopūšanās?
Nāc līdzi mani
Priekšsēdētājs
Kāpēc te ieradies
Tu mani traucēt? Nevaru un neder
Tev līdzi iet: šai vietā esmu saistīts
Ar izmisuma, baigu miņu saitēm,
Ar manas bezspēcības apziņu,
Ar izmiruša sastinguma šausmām,