Bet dienas skrien, un gadi neapstājas,
Tie manai galvai sirmumu drīz dos,
Un laulības pie altāra, kā klājas,
Ar laipnu sievu mani savienos.
Tu Jāzepa visskaistais atvietotāj,
Es tevi lūdzu, ceļos nokrītot,
Ja sargs tu esi tiem. ko ragi rotā,
Tad neaizgriezies, svētību man dod.
Dod bezrūpību, lēnprātības prieku,
Dod pacietību panest visu ko,
Dod mieru ģimenē un saldu miegu,
Lai ticu sievai, mīlu tuvāko!
.