Zemfira
Vai saprati tu dziesmu šo?
Aļeko
Zemfira! …
Zemfira
Tev šī dziesma mana,
Ja gribi, dusmojies par to.
(Aiziet un dzied: Vecais vīts utt.)
Vecais čigāns
Jā, jā, šī dziesma vēl man miņā:
Tā mūsu laikos uzradās-,
Sen tautu pajautrina viņa
Ij malās tuvās, tālajās.
Man Mariula, vietu vietām
Pa Kagulstepēm klejojot,
To mēdza ziemas naktīs dziedāt,
Pie uguns meitu auklējot.
Aizvien jo dziļāk manā prātā
Sensenie gadi tumsā grimst;
Bet atmiņā man dziesma šāda
Vēl skan un skan, un nenorimst.
Viss kluss; ir nakts. List mēness gaisma
Pār debess zilgmi dienvidos,
Zemfira sauc — un vecais most.
«Ak tētiņ, mani nomāc baisma:
Aļeko murgos smagajos
Gan raud, gan nebeidz tost.»
Vecais čigāns
To neaizskar, te klusu gaidi.
Ir krievu teiksma par šo kaiti:
Kad pusnakts tumsā viss ir tīts,
Nāk mājas gars — un krūtis spaidīt
Sāk guļošam; kad klāt ir rīts,
Viņš dodas projām, gaismas dzīts.
Zemfira
Ak tētiņ mans! viņš čukst: Zemfira!
Vecais čigāns
Pat miegā tevi meklē tas:
Visdārgākā tu esi vīram.
Zemfira
Man viņa jūtas pretīgas,
Viss apnicis; sirds brīves tīko,
Un es … bet klau! vai dzirdi tu?
Viņš citu vārdu sauca tikko.
Vecais čigāns
Bet kadu?
Zemfira
Dzirdi vaidienu
Un zobu ņirkstu? … Kāda drausma! .