Petii de vanitč il avait encoie
plus de celte espēce d'orgueil qai
lait avouer avec la mēme indiflā-
rence Ies borines comme Ies
mauvaises actions, suite dun
senlimenl de supēriorite, peut-
ētie imaginaire.
Tire d'une Jellre particuliare'
1823—1831
Ne lepniem augstmaņiem es gribu
Ar dzeju laiku īsināt —
Tev, jūtot drauga uzticību,
Sniegt balvu vēlētos labprāt,
Kas tevis cienīgāka būtu,
Gars, kas tik svētam sapnim tic,
Ar dižām domām, skaistām jūtām
Un dzejas kvēli apveltīts;
Jel pieņem labvēlīgs — tev sūtu
Šīs raibās nodaļas vismaz,
Gan līksmi tur, gan skumjas jautīs,
Par ideāliem vārsmas paudīs,
Kas tautas mēlē rakstītas,
Par izjusto un pārdomāto,
Par to, ar ko es aizrāvies,
Ko vērojis ar vēsu prātu,
Un to, kas licis sirdij ciest.