1. Viņam, godkārības pārņemtam, bez tam vēl piemita sevišķs lepnums, kas liek vienlīdz vienaldzīgi atzīties tiklab savos labajos, kā arī ļaunajos darbos, — tas notika aiz pārākuma apziņas, kas varbūt bija tikai iedomāta.
No privātas vēstules (fr.).
2. Uzrakstīts Besarābijā. (Aut.)
3. Guvernante (fr.).
4. Audzinātājs (fr.).
5. Abata kungs (fr.).
6. Paliec sveiks (lat.).
7. Platmale ā la Bolivar. (Aut.)
8. Pazīstams restorāna īpašnieks. (Aut.)
9. Rostbifs (angl.).
10. Baleta lēciens (fr.).
11.Čailda-Harolda cienīga atsalušu jūtu iezīme. Didlo baleti ir dzīvas iztēles un neparasta daiļuma pārbagāti. Viens no mūsu romantiskajiem rakstniekiem tajos saskatīja daudz vairāk poēzijas nekā visā franču literatūrā. (Aut.)
12. Visiem bija zināms, ka viņš lieto balto smiņķi; es sākumā tam neticēju, taču vēlāk biju spiests domāt tāpat — ne vien tāpēc, ka viņa sejas krāsa arvien uzlabojās un uz viņa tualetes galda stāvēja baltā smiņķa kārbiņas, bet arī tāpēc, ka vienreiz, ieiedams no rīta viņa istabā, atradu viņu spodrinot nagus ar Ipociāli šim nolūkam pagatavotu suku; viņš šo nodarbību lepni turpināja arī manā klātbūtnē. Es sapratu, ka cilvēks, kurš ik rītus ziedo divas stundas laika savu nagu apkopšanai, spēj ziedot k.ulu brīdi arī tam, lai ar balto smiņķi apslēptu savas sejas Adas defektus. (2. 2. Ruso «Grēksūdze».)
Grims ir aizsteidzies priekšā savam laikmetam: pašreiz visā Izglītotajā Eiropā spodrina nagus ar īpašu suku. (Aut.)
13. Čailds Harolds (angl.).
14. Viss šis ironiskais pants ir vienīgi smalka uzslava mūsu dzimtenes daiļajām sievietēm. Tā Bualo, šķietami pārmezdams, •.Idvina Ludviķi XIV. Mūsu dāmas sevī apvieno izglītību ar laipnību un stingru tikumību ar to austrumniecisko skaistumu, kas la valdzināja Stāla kundzi. (Sk. Stāla kundzes «Desmit trimdas gadi».) (Aut.)
15. Lasītāji atcerēsies brīnišķīgo Pēterburgas nakts aprakstu Gņediča idilē:
Klāt nakts; taču nesatumst zeltainās mākoņu svēdras,
Bez mēness un zvaigznājiem apvāršņi gaiši visnotaļ.
Tik tikko redzamu kuģu sudraba buras
Viz selgā, un liekas — tās peld pa debesu zilgmi.
Nakts debesīs nedziestošs mirdzums pār pasauli staro,
Tiek sakausēts norieta purpurs ar zeltaino ausmu;
Šķiet — rožaino rītu vakaram tieši pa pēdām
Debesīs izvada diena. — Tas notiek tai laikā,
Kacl varu nakts tumsībai atņem vasaras dienas;
Kā apburts svešzemnieks ziemeļu debesīs raugās,
Kur vizmainas ēnas ar teiksmainu spožumu saplūst, —
Svešs dienvidu debesīm kvēlām tāds brīnumains krāšņums;
Šis dzidrums ir ziemeļu meitenes daiļumam līdzīgs —
Tik tikko apēno viņas skatiena zilgmi
Un vaigu sārtumu zeltainās, vijīgās cirtas.
Šai laikā pār Nevu un Petropoli var vērot:
Bez krēslas nāk vakari, naktis bez nelaipnām ēnām;
Kad Filomela beidz pusnakti sumināt dziesmā,
Tai jāatsāk dainot par godu austošam ritam.
Jau vēls; pār Ņevas tundrām dveš svaigumu vēsma;
Klāj zemi rasa……………………………………………………….
Ir pusnakts; Ņeva, kur vakarā klaudzēja airi,
Dus gluda un rāma; projām ir pilsētas viesi;
Ne balss uz krasta; ne vilnīša upē; dziļš klusums;
Vien reizumis tiltu dunoņa pārveļas straumei
Vai atklīst kāds sauciens no tālīnās sādžas, kur bieži
Pa naktīm skanīgi sasaucas modrīgie sargi.
Viss dus………………………………………………………………
(Aut.)
16. Balstoties uz granītciļņa,
Nedus dzejnieks, raugās kvēls:
Atspulgo pār Ņevas Viļņiem
Dieves brīnumainais tēls.
(Muravjevs. Ņevas dievietei.) (Aut.)
17. Uzrakstīts Odesā.
18. Puškina senču dzimtene bijusi Āfrika. (Tulk.)
19. Bezdarbība (it.).
20. Ak sādža! Horācijs (lat.).
21. No «Dņepras nāras» pirmās daļas. (Aut.)
22. Daiļskanīgākos grieķu vārdus, kā, piemēram, Agafons, Filats,
Fjodora, Fjokla u. tml., pie mums lieto tikai vienkāršā tauta. (Aut.)
23. Grandisons un Lovelass — divu lielisku romānu varoņi.
(Aut.)
24. Ja es bīitu tik neprātīgs un vēl ticētu laimei, es to
meklētu paradumā. (Šatobriāns.) (Aut.)
25. «Nabaga Jorik!» — Hamleta izsauciens, ieraugot nerra
galvaskausu. (Skat. Šekspīru un Šternu.) (Aut.)
26. Viņa bija meitene, viņa bija iemīlējusies. (Malfilatrs, fr.)
27. Un tā tālāk (lat.).
28. Kādā no pirmajiem «Jevgeņija Oņegina» izdevumiem
krievu valodā ieviesusies iespiedkļūda. Sakarā ar to Puškins uz-
rakstījis sekojošu piezīmi: «Iepriekšējā izdevumā «uz mājām jāj»
vietā bija kļūdaini iespiests «ziemā jāj» (kam nebija nekādas
jēgas). Kritiķi, to neizprazdami, nākamajos pantos saskatījuši
anahronismu. Uzdrošināmies apgalvot, ka laiki mūsu romānā ap-
rēķināti pēc kalendāra.»
29. Malek-Adels — viduvēja Kotina kundzes romāna varonis.
Gustavs de Linārs — baroneses Krīdneres jaukā stāsta varonis.
(Aut.)
30. Vampīrs — stāsts, ko kļūdaini piedēvē lordam Baironam.
Melmots ■— ģeniālais Matjurina darbs. Zans Sbogārs — Kārļa
Nodjē pazistamais romāns. (Aut.)
31. Lasciate ogni speranza voi ch'enlrate (it.). Mūsu pazemī-
gais autors pārtulkojis vienīgi šīs pazīstamās vārsmas pirmo daļu.
(Aut.)
32. Žurnāls, kuru kādreiz diezgan nekārtīgi izdeva nelaiķis
A. Izmailovs. Reiz izdevējs presē aizbildinājās lasītājiem ar to,
ka viņš pa svētkiem esot dzīrojis. (Aut.)
33. J. A. Baratinskis. (Aut.)
34. Tikumība ir lietu dabā. Neķers (fr.).
35. Ko jūs ierakstīsiet šajās lapās? Jūsu Anete (fr.).
36. Liela formāta albums (ceturtdaļloksne) (lat.).
37. Žurnālos brīnījās, kā gan var nosaukt par jaunavu vien-
kāršu zemnieci, turpretī dižciltīgās jaunkundzes mazliet tālāk no-
sauktas par skuķēm. (Aut.)
38. «Tas nozīmē,» piezīmē viens no mūsu kritiķiem, «ka
puikas slido.» Pilnīgi pareizi. (Aut.)
593
39. Valters Skots (angl.).
38 - 562
40. Kā reiz jaunam paticis
Man AI, kas dzirkst un viz —
Putošanā jautrā, košā
Mīlai līdzīgs dzēriens šis,
Jaunām dienām skurbinošām; utt.
(Vēstule L. P.) (Aut.)
41. Augusts Lafontēns, daudzu ģimenes romānu autors. (Aut.)
42. Skat. kņaza Vjazemska dzejoli «Pirmais sniegs». (Aut.)
43. Skat. Somijas ziemas attēlojumu Baratinska «Edā». (Aut.)
44. Sauc runcis kaķeni
Aizkrāsnē snaust.
Kāzu pareģojums; pirmā dziesma pareģo nāvi. (Aut.)
45. Tādā veidā uzzina nākamā līgavaiņa vārdu. (Aut.)
46. Viens no mūsu kritiķiem, kā liekas, saskata šajās vārsmās
mums neizprotamu nepieklājību. (Aut.)
47. Zīlēšanas grāmatas, kuras pie mums izdod, piedēvē Mar-
tina Zadekas spalvai; šis cienījamais cilvēks nekad nav zīlēšanas
grāmatas rakstījis, kā to atzīmējis B. M. Fjodorovs. (Aut.)
48. Parodija par pazīstamo Lomonosova dzejoli:
Bet tad ar tumšsarkanu roku
No ūdeņiem sev sauli līdz
Jau blāzma ved uz debesloku — utt. (Aut.)
49. Bujanovs, kaimiņš mans,
Pie manis ieradās ar ūsām nenoskūtām,
Pagalam novārtījies, pinkains, naģenē …
(«Bīstamais kaimiņš».) (Aut.)
50. Mostieties, dusošā skaistulei (Fr.)
51. Dailā Ņina (fr.).
52. Daijā Tatjana (fr.).
53. Mūsu kritiķi, uzticami daiļā dzimuma cienītāji, stingri
nosodīja šīs vārsmas nepieklājīgumu. (Aut.)
54. Tur, kur mākoņainas un īsas ir dienas,
Piedzimst cilvēku cilts, kam nav baiļu no nāves.
Petrarka (it.).
55. Parīzes restorāna īpašnieks. (Aut.)
56. Bet tagad citi laiki! (Lat.)
57. Gribojedova dzejolis. (Aut.)
58. Pazīstams ieroču meistars. (Aut.)
59. Gijo kungs (Ir.).
60. Pirmajā izdevumā sestā nodaļa beidzās šādi:
Vien iedvesmu vēl izjust gribu,
Lūgt jauno dienu aizrautību:
Joprojām sērst pie manis nāc,
Lai neiesnaužas sirds un prāts,
Lai agri atsalt nepagūstu,
Kļūt trulāks, sausāks, jūtās skops,
Līdz nedzīvs it kā akmens top
Gars gurdinošo baudu gūstā,
Starp uzpūtīgiem bezsiržiem,
Starp ģeķiem dižciltīgajiem.
XLII
38*
Starp bērniem gļēviem, lutinātiem,
Kas blēņojas, kā patīk tiem,
Starp tiesnešiem ar trulu prātu
Un garlaicīgiem ļaundariem;
Starp aušām, kas par dievu domā,
Un sulaiņiem, kam tīk šai lomā;
Starp ainām, kur diendienā redz,
Cik pieklājīgi pievilt mēdz;
595
Ciest spriedumus, ko izteikt salti
Mums cietsirdīgais stulbums drīkst;
Ciest tukšumu, kas apnicīgs
Ik sarunā un domā valda
Šai slīksnī, kurā peldēt mums
Lemts visiem, draugi, — man un jums.
(Aut.)
61. Ļevšins — daudzu rakstu par ekonomikas jautājumiem
autors. (Aut.)
62. Kā dārzi ceļi acij šķiet;
Te grāvji, dambji, koki zaļo:
Daudz darba, jūsmo jumu skaļu,
Tik ne no vietas netiksiet.
Ap ceļu koki sardzē kļaujas,
Bet braucējs nelīksmo par tiem;
Ceļš jauks, jā: kājāmgājējiem
Kā dzejolī, kas prātā šaujas.
Vien tad var labu ceļu rast,
Kad ziema pēkšņi pārskaišas:
Kā mūsu Mak-Ādams — vai arī
Mak-Ieva sirot sāk pa ārēm,
Līdz malu malas stingas redz:
Kā čuguns ceļu iedus klājis,
Un pūkains sniedziņš grambas sedz,
Pa bargā sala pēdām gājis.
Vēl ceļš kļūst braucams kādudien,
Ja sausums tāds liek dubļiem susēt,
Ka muša droši brišus brien
Pār peļķi, acis aizmiegusi.
(«Stacija». Kņazs Vjazemskis.) (Aut.)
63. Salīdzinājums patapināts no K., kurš pazīstams ar dzīvu Iztēli. K. stāstīja, ka reiz, kad kņazs Potjomkins sūtījis viņu kā kurjeru pie ķeizarienes, viņš braucis tik ātri, ka viņa zobens, kura gals bijis izbāzts no ratiem, klaudzējis, atsitoties pret verstu stabiem kā pret žoga vabām. (Aut.)
64. Mans eņģeli! Pašeņka! (Fr.)
65. Paliec sveiks un, ja uz mūžu,
Tad uz mūžu paliec sveiks.
Bairons.
66. Rout (angl.) — vakara viesības bez dejām, īstenībā no-
zīmē — pūlis. (Aut.)
67. Labais tonis, pieklājība (fr.).
68. Vulgārs (angl.).
69. Saruna divatā (fr.).
70. Senprī (fr.); lielhuzārs, populārs ar teicamām karikatū-
rām albumos.
71. Stāla kundze (fr.).
72. Nu un lieliski (it.).
73. Svētītā (it.).
74. Mans elks (it.).